Rīgas pils vēsture

Rīgas pils pārbūves

Rīgas pils Valsts prezidenta telpas

Vestibils

Pirmais stāvs

Valsts prezidenta kabinets

Galvenā kāpņu telpa

Otrais stāvs

Ģerboņu zāle

Zelta zāle

Trešais stāvs

Ceturtais stāvs

 

 

Latvijas Valsts prezidenta oficiālā rezidence atrodas Rīgas pilī - nozīmīgā 14.-20. gadsimta vēstures un arhitektūras piemineklī.

 

 

 

 Rīgas pils vēsture

 

 

Pils celtniecība Daugavas krastā tika uzsākta 1330.gadā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā pilsētas centrā uzcelt jaunu, taču ne pašā pilsētā, bet gan cieši tai blakus bijušā Sv.Gara hospitāļa vietā. Līdzīgā bruņotā konfliktā 1484.gadā arī šī pils nopostīta.  

 

Pēc Livonijas ordeņa uzvaras karā 1491.gada rīdzinieku kapitulācijas noteikumos bija paredzēts, ka pilsētniekiem sešu gadu laikā pils atkal jāuzceļ, tomēr atjaunošana ieilga līdz 1515.gadam. Ordeņa mestrs jau kara sākumā savu sēdekli bija pārcēlis uz Cēsīm. Līdz pat 1561.gadam - Livonijas ordeņa likvidācijai - Livonijas karā pils palika Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, ko pārvaldīja pilskomturs. 

Pēc Livonijas viduslaiku valstiņu likvidēšanas 16.gadsimta otrajā pusē, Rīgas pilī atradās poļu (1578-1621) un zviedru (1621-1710) pavaldoņu un ģenerālgubernatoru rezidence, bet no 1710-1917.g. - krievu ģenerālgubernatora un viņam pakļauto administratīvo iestāžu mītne.

1922.gadā Rīgas pils kļūst par Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidenci. Pēc Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas no 1940.-1941.gada februārim pilī apmetas Latvijas PSR Tautas komisāru padome, 1941.gada februārī pils ziemeļu daļā tika iekārtota Pionieru pils. Latvijas valsts pastāvēšanas laikā pils dienvidu daļā darbojās muzeji. Šobrīd te izvietoti Ārzemju mākslas, Rakstniecības, teātra un mūzikas un Latvijas Vēstures muzeji. 1995.gada 12.jūnijā pilī atgriezās Latvijas Valsts prezidents.

 

Rīgas pils pārbūves

 

 

Pils bija celta kā trīsstāvu noslēgts četrmalu bloks ar iekšējo pagalmu un torņiem stūros. Galvenie bija divi apaļie torņi diagonāli pretējās pusēs - Sv.Gara tornis ziemeļrietumos un Svina tornis dienvidaustrumos, abos pārējos četrstūra torņos atradās kāpņu telpas. Pilij ziemeļos bija priekšpils ar saimniecības ēkām. Pirmais stāvs bija paredzēts saimniecības vajadzībām un pils apsardzei, trešais - ieroču stāvs - bija bez griestiem un šķērssienām, un tā šauros, ar dēļiem aizvāžamos lodziņus izmantoja par šaujamlūkām. Otrajā stāvā atradās galvenās dzīvojamās telpas: ordeņa mestra telpas, ēdamzāle, bruņinieku guļamistabas, pils baznīca un kapitula zāle sapulcēm. Rīgas pils ēka bija ļoti vienkārša, kas izskaidrojums ar tās militāro raksturu un būvniecību piespiedu kārtā. Vienīgā saglabājusies mākslinieciskā detaļa ir 16.gadsimtā veidotās Dievmātes Marijas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga skulptūras virs pils kādreizējās galvenās ieejas. Labi saglabājušies plašie, kara un aplenkuma gadījumiem īpaši labi sagatavotie pagrabi - vēl tagad Rīgā var dzirdēt fantastiskus stāstus par apslēptām ejām, kas ved no Rīgas pils pagrabiem zem Daugavas uz upes kreiso krastu.

Pirmie lielākie pārveidojumi pilī notika zviedru laikā. 17.gadsimta vidū pils ziemeļu pusē ģenerālgubernatoram uzcēla dzīvojamo māju; 1682.gadā pie pils austrumu korpusa piebūvēja lielu kara materiālu noliktavu. Krievu valdīšanas laikā sakarā ar administratīvo reformu 1783.-1789.gadā noliktavas vietā uzbūvēja guberņas iestāžu telpas trīs stāvos. Vecās pils otro stāvu sadalīja divos stāvos (arī kapitula zāli), viscaur paplašināja logus, lielākās telpas ar šķērssienām sadalīja mazākās. Pils baznīca savā viduslaiku izskatā saglabājās līdz 1870.gadam.

 

Baltijas ģenerālgubernators marķīzs Filips Pauluči pils ziemeļu pusē jau agrāk nojaukto koka ēku vietā 1816.gadā ierīkoja plašāku dārzu. 1818.gadā notika lielāki būvdarbi: pils ziemeļu piebūvē virs zirgu staļļa izbūvēja t.s. Cara jeb Ķeizariskās telpas, kuru vidū nozīmīgākā bija Cara (Ķeizara) jeb Imperatora zāle. Sava gaišā noformējuma dēļ ikdienā saukta arī par Balto zāli. Sv.Gara tornī ierīkoja observatoriju. Tās dēļ no sava smailā jumta šķīrās ne tikai šis tornis, bet arī kāpņu tornis Daugavas pusē un apaļais - laukuma pusē jeb t.s. Svina tornis.

 

Pēdējās lielākās pārbūves notika 1938.-1939.gadā arhitekta Eižena Laubes vadībā un pēc viņa projektiem: priekšpilī modernizēja vestibilu, ierīkoja garderobi, ceturto stāvu apvienojot ar bēniņiem, pils ziemeļaustrumu daļā oficiālajiem banketiem izveidoja plašu un greznu Svētku zāli ar palīgtelpām. Zāli ar trešo stāvu savienoja Triju Zvaigžņu tornis, kura smaili noslēdza Latviju simbolizējošās trīs zvaigznes, ko padomju režīms 1949.gadā noņēma. 1997.gadā torņa vaiņagojumu atjaunoja sākotnējā izskatā.

 

 

Rīgas pils Valsts prezidenta telpas

 

 

Valsts prezidenta telpas Rīgas pilī aizņem kādreizējās (16.gadsimta) priekšpils vietā 17.-19.gadsimtā uzceltā būvbloka lielāko daļu. Padomju režīms pils telpas atstāja neremontētas un noplukušas. Lai atjaunotu Rīgas pili kā Valsts prezidenta mītni, Kultūras ministrija izveidoja Rīgas pils atjaunošanas padomi, ko vada Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Saskaņā ar šīs padomes lēmumiem atjaunotas un iekārtotas telpas priekšpils ZR spārna I un II stāvā. Telpu interjeros parādīti Rīgas pils gadsimtiem ilgās tapšanas un vēsturisko periodu uzslāņojumi. Papildus 19.gadsimta 60-to gadu un 1938.-1939.g. būvperiodiem pils I stāvā ieviesa noformējumu, kas atspoguļo 19.gs. I puses būvposmu. Pils interjera stilistiskajā kopainā parādīts gan bīdermeijera un ampīra slānis, gan 20.gs. 30-to gadu neoklasicisms ar nacionāliem elementiem. Gaismas kermeņu un mēbeļu no pirmskara laikiem bija saglabājies pavisam maz. Tie nedaudzie, kas bija vēl izmantojami, tika restaurēti un papildināti. Par galveno vērtību uzskatāmi mākslas darbi un lietišķās mākslas priekšmeti, kas lielākoties deponēti no Rundāles pils muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Valsts mākslas muzeja, Ārzemju mākslas muzeja un Latvijas Vēstures muzeja. Reprezentācijas telpas pils III un IV stāvā restaurācijas un remonta darbi maz skāruši.

 

 

VESTIBILS

 

 

Telpa savu tagadējo izskatu ieguva 1938.gadā arhitekta Eižena Laubes vadībā veikto pārbūvju laikā.

Atjaunojot vestibilu, kopumā saglabāta visa E.Laubes laika apdare - krāsojuma toņi un gaismas ķermeņi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uz Valsts prezidenta darba telpām ved ozolkoka kāpnes, kuru izveidē izmantoti E.Laubes Svētku zāles kāpņu motīvi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PIRMAIS STĀVS

 

 

Uz Valsts prezidenta kabinetu ved četru telpu virkne - anfilāde. Katrai no telpām dota sava tematiskā ideja. Iekārtas stils - bīdermeijers.

 

 

Pirmā telpa ("Zaļais salons"). Lielā uzgaidāmā telpa. Tās tematiskā ideja - Latvijas ainava (19.gs.), kas atspoguļojas šī laikmeta gleznās. Pārsvarā tās gleznojis Jūlijs Feders (1838-1909).

Vēl telpā ir vācu mākslinieka Paula fon Frankena (1818-1884) glezna "Nīgrandes muiža", Paula fon Tīzenhauzena divas "Jūras ainavas", kā arī krievu mākslinieka Aleksandra Borzova "Daugava pie Pļaviņām". Mēbeles kopētas no 19.gs. 1. puses paraugiem, bet sarkankoka stāvpulkstenis ir 19.gs. sākuma oriģināls no pils pirmskara interjera.

 

 

 

 

 

 

 

 

Otrā telpa ("Sarkanais salons") - Valsts prezidenta adjutanta telpa. Tematiskā iecere - medības. Tēmu atspoguļo  Kurzemes vācu mākslinieka Johana Heinriha Baumaņa (1753-1832) gleznotie medību skati,  krievu mākslinieka A.Gorbunova "Suns" (1884) un V.Kēnigena litogrāfija "Rīgas mednieku biedrība"(1850). Mēbeles - kopijas no 19.gs. 1. puses paraugiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Trešā telpa ("Zilais salons") - Valsts prezidenta sekretāres (-ra) telpa. Tematiskā iecere - Rīgas pils kā Vidzemes un Baltijas ģenerālgubernatoru rezidence, kas agrāk atradās tieši šajā pils daļā. Telpā ievērojamākās ir divas gleznas: Krievijas galma gleznotāja akadēmiķa Karla Timoleona Nefa (1804-1877) darinātais ģenerālgubernatora kņaza Aleksandra Suvorova-Rimņikska portrets (1848-1861) un Kārļa Brilova (1799-1852) darba kopija "Ivans Krilovs". 

A.Suvorovs-Rimņikskis bija slavenā krievu karavadoņa A.Suvorova mazdēls, ar viņa vārdu saistās lielās pārbūves Rīgas pilī. Viņam esot Rīgas pilī, notika kāpņu telpas un Baltās zāles pārbūves darbi. Krievu fabulista portrets izvēlēts tāpēc, ka viņš kādu laiku (1801-1803) kalpoja Rīgas pilī, kā ģenerālgubernatora kņaza Sergeja Goļicina sekretārs.

Virs šīs gleznas: marķīzs Filips Pauluči; blakus: barons Vilhelms fon Līvens. Pie sienas pagalma pusē - grāfs Pjotrs Šuvalovs , Pjotrs Albedinskis, grāfs Pēteris Lasī, grāfs Georgs Brauns. Mēbeles ir kopijas no 19.gs 1. puses oriģināliem, rakstāmgalds izgatavots pēc projekta.

 

 

Ceturtā telpa (t.s. Erkera istaba) - savu nosaukumu ieguvusi no 17.gs. vidū (1649) piebūvētā astoņstūru tornīša (Erkera). Tornis atrodas pie šīs telpas ZR stūra. Torņa ārpusē ciļņos iemūžināts arī tā celšanas gads.

 

 

 

VALSTS PREZIDENTA KABINETS

 

Valsts prezidenta kabinets anfilādes galā ir I stāva galvenais mākslinieciskais akcents. Telpa izveidota, 1939.gadā apvienojot divas prezidenta dzīvokļa istabas. Kabinetā pēc iespējas saglabāts un rekonstruēts 1939.gada  interjers un ieceres.

Sienu apakšdaļu klāj restaurēti koka paneļi. Apgaismojums - divas barokālas stikla lustras, kuras 1939.gadā pēc Kurzemes 17.gs. baznīcu lustru paraugiem speciāli Valsts prezidenta telpām darinājuši Iļģuciema stikla fabrikas meistari. Astoņi patinēti sienas lukturi atdarināti pēc E.Laubes metiem. Mēbeles - no pirmskara Latvijas saglabājies ozolkoka apspriežu galds un krēsli. Pārējās mēbeles darinātas pēc saglabājušos mēbeļu parauga nacionālā romantisma stilā.

Pie kabineta sienām - izcilu latviešu gleznotāju darbi: V.Purvīša divas  ainavas "Ziema" un "Pavasaris", U.Skulmes un L.Svempa "Ziedi". 

 

 

GALVENĀ KĀPŅU TELPA

 

Atjaunojot kāpņu telpu, maksimāli restaurēts tās 1860.-1862.gadā izveidotais izskats. No Beļģijas marmora taisītās kāpnes saglabājušās  no 1862.gada.

Lustras un apgaismes ķermeņi pie sienām gatavoti Austrijas firmā "Bakalowitzs Söhne" 1995.g.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

OTRAIS STĀVS

 

 

Pirmā telpa ("Pils salons") - veltīta Rīgas pils vēsturei, kuru atspoguļo 16.-19.gs. gravīras un zīmējumi, kā arī vēsturiskas  fotogrāfijas. Ampīra stila ampeles tipa lustra un sarkankoka mēbeles ar gaiša koka intarsiju ir no Rundāles Pils muzeja.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Otrā telpa ("Dorotejas istaba") - savu nosaukumu ieguvusi no vācu mākslinieka Johana Heinriha Šrēdera (1757-1812) gleznotā Kurzemes pēdējā hercoga Pētera (1724-1800) trešās sievas hercogienes Dorotejas portreta, kas šajā telpā atradās jau pirms kara. 

Istaba iecerēta kā valdnieku portretu galerija miniatūrā, parādot Latvijas teritorijā 16.-19.gadsimtā pastāvējušās varas un valdniekus. Blakus Dorotejas portretam atrodas Kurzemes hercoga Jēkaba (1639-1682) un Ernsta Johana Bīrona (1737-1740, 1762-1769), kā arī viņu sievu portreti.

Pie citām sienām ir to Dānijas un Zviedrijas valdnieku portreti, kuru vārdi saistās ar Latvijas 16.-18.gs. vēsturi - Dānijas Kristiāns II, Zviedrijas Ēriks XIV, Gustavs II Ādolfs, Kārlis IX, Kārlis X, Ulrika Eleonora, Kārlis XI un viņa māte Hedviga Eleonora; Krievijas imperatori (jeb cari) - Pēteris I, no Vidzemes nākusī Katrīna I, Kurzemes hercoga atraitne Anna Joanovna, Katrīna II, Pēteris III, Aleksandrs I, Aleksandrs II, Nikolajs I (gleznots Rīgas pilī, fonā redzama Citadele); Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs, Polijas karaļi - Sigismunds II Augusts un Stefans Batorijs, kas 1582.gadā apmeklēja Rīgas pili. Gleznas ir oriģināli un kopijas. Telpā ir 18.gadsimta beigu oriģinālā lustra, mēbeles ir no 19.gs. sākuma.

 

 

 

 

ĢERBOŅU ZĀLE

 

 

Līdz Latvijas valsts nodibināšanai 1918.gada 18.novembrī zāle bija Krievijas impērijas Vidzemes (vēlāk Baltijas) ģenerālgubernatora reprezentācijas telpa. Latvijas brīvvalsts laikā tā bija viena no valsts reprezentācijas telpām.

Interjera dēļ zāli līdz 20.gs. 20-to gadu beigām sauca par Sarkano zāli, bet pazīstamo nosaukumu "Ģerboņu zāle" tā ieguva 20-to gadu beigās, kad zāles griestus izgreznoja ar Latvijas četru novadu un pilsētu ģerboņiem. 30-tos gados profesors J.Kuga izrotāja griestus ar gleznojumiem "Jāņu nakts", "Rīga" un "Jelgava". Virs durvīm atradās Valsts lielais ģerbonis. Padomju varas gados remontu laikā zāles latviskais noformējums tika pilnīgi iznīcināts .

 

 

 

 

 

 

 

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pils Atjaunošanas padome ieteica zālē atkal izveidot interjeru, kas simbolizē Latvijas valstiskumu un sakņojas pirmskara Latvijas laikā pastāvējušā interjera tradīcijās. No 19.gs. zālē saglabājies tagad restaurētais kamīns ar spoguli, griestos atkal uzgleznoti četru Latvijas novadu un 72 pilsētu ģerboņi. Virs durvīm uz nākošo telpu tāpat kā agrāk izveidots Valsts Ģerbonis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pie sienām Latvijas valsts iepriekšējo četru prezidentu - Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa portreti, kurus 1995.gadā pēc fotoattēliem gleznojis mākslinieks Roberts Muzis.

1999.gadā pirmās Latvijas Republikas prezidentu portretiem pievienots mākslinieka Miervalda Poļa gleznotais Gunta Ulmaņa portrets un 2007.gadā Vairas Vīķes-Freibergas portrets.

Restaurētas bērzkoka mēbeles, kas bija saglabājušās no pirmskara gadiem, pārējās izgatavotas pēc to paraugiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

ZELTA ZĀLE

 

 

Nosaukums saglabājies no pirmskara laika. Telpai ir īpaša nozīme kā augstākā ranga personu pieņemšanas salonam.     

Te ir greznas tapetes zelta krāsā, pie sienām P.Veronēzes gleznas "Triju ķēniņu pielūgšana" (19.gs. sākuma kopija) un divas holandiešu meistara P. van Blūmena (17.gs.) gleznas - "Pilsētas laukums" un "Apmetne pie strūklakas".

Apgaismojumam lustra, ko no 19.gs. sākuma parauga izgatavojusi Austrijas firma "Bakalowitzs Söhne".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TREŠAIS STĀVS

 

 

 

Zilais foajē pirms Baltās zāles. Tā ir 1860.-1862.g. pārbūvēs izveidotā priekštelpa, ar kuru līdz 1917.g. sākās t.s. Cara telpas, kurās apmetās Krievijas cari un to ģimenes locekļi Rīgas apmeklējuma laikā. Līdz Pirmajam Pasaules karam šajā telpā atradās vietējo ģenerālgubernatoru portretu galerija. Pirmskara Latvijas laikā telpā pie sienām bija Kurzemes hercogu portreti. Pašreiz šeit izvietoti latviešu modernās mākslas meistara Borisa Bērziņa trīs darbi: "Mūzikas instrumenti", "Medījumi", "Ziedi".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Baltā zāle. Zāle celta 1818.gadā virs pils zirgu staļļiem pēc guberņas arhitekta Fridriha Kristiāna Breitkreica projekta. Tagadējo izskatu ieguvusi 1860.-1861.gadā. Tā kā līdz 1917.gadam tā bija reprezentatīvākā zāle, to sauca par Cara zāli. Savu pašreizējo nosaukumu šī telpa ieguva, kad nodibinājās Latvijas valsts.

 

 

 

Sūtņu akreditācijas zāle. 1923.g. Latvijas Valsts prezidents J.Čakste izteica vēlēšanos, ka Rīgas pilī vajadzīga latviskā stilā iekārtota telpa sūtņu akreditācijai. Lai to veiktu, tajā pašā gadā notika pils reprezentācijas telpu izdaiļošanas konkurss, kurā labākos panākumus guva mākslinieks Ansis Cīrulis. Pēc viņa metiem 1926.-1932.g. izveidoja visu telpas interjeru - sienu krāsojumu, iekārtas priekšmetus un griestu lukturus.      

Zāle iekārtota latviskā, nacionāli romantiskā stilā. Patlaban šī ir vienīgā telpa pilī, kur gandrīz pilnībā saglabājies A.Cīruļa projektētais iekārtojums. Tikai šeit, Latvijā pilnībā saglabātu, var redzēt tā dēvēto art deco stilu, kurš Latvijā bija modē 20.gs. 20-30-tos gados un kuru varētu aprakstīt kā vietējā nacionāli romantiskā un Eiropas jūgendstila apvienojumu. Griestu gleznojumos, ko veica A.Cīrulis pats, redzamas senās latviešu dievības - Laima, Māra, Jānis un Pērkons, latviskie motīvi dominē visur - no mēbelēm līdz aizkaru stangām.

 

 

 

 

 

 

CETURTAIS STĀVS

 

 

Valsts Svētku zāle. Zāle izveidota 1938.gadā Rīgas pils ceturtajā un bēniņu stāvā pēc E.Laubes projekta. Te notika Latvijas valsts dibināšanas 20.gadadienas svinību oficiālais bankets.

Interjers veidots kokā, cenšoties apvienot zāles izskatā svētku zālei nepieciešamo greznumu un latviešu etnogrāfiskās celtniecības motīvus.

Zāles griestos bija paredzētas 14 latviešu mākslinieku gleznas, kas attēlotu Latvijas vēsturi, sākot no brīvības cīņām vissenākajos laikos līdz Latvijas valsts nodibināšanai, taču ieceres īstenošanu pārtrauca padomju okupācija.  

 

 

 

 

 

 

 

Pašreiz no 1939.-1940.g. gleznotajiem darbiem pie griestiem ir: J.Kugas "Vakarēšana", O.Skulmes "Uzvara pie Daugavas", A.Annusa "Visvaldis, Jersikas valdnieks pieņem vācu krustnešus", V.Vimba "Viestura cīņa pret vācu iebrucējiem 1219.gadā", L.Liberta "Kurzemes hercogs Jēkabs", J.Tilberga "Atmoda", A.Egles "Kara darbība Latgalē 1919.gadā", kā arī 20.gs. 50-os gados G.Eliasa gleznotais "1905.gads".

Zāle nav restaurēta.