top_img
Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi

Lāčplēša Kara ordenis

Latvijas Republikā 20.gadsimta 20.-30. gados bija četri apbalvojumi – Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni piešķīra šo ordeņu dome, kad 1938.gadā nodibināja Viestura ordeni un Atzinības krustu, dome palika vienīgi Lāčplēša ordenim, pārējos piešķīra Ordeņa kapituls. Okupācijas valdība 1940.gadā Latvijas apbalvojumus likvidēja. Pēc neatkarības atgūšanas, 1994.gada 25.oktobrī tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis.

 

Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.

 

Ordenim bija trīs šķiras – I, II un III. Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru, un augstāko II un I pakāpi varēja piešķirt tikai pēc tam (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus). Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu.

 

 

Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – „11.novembris 1919”. Krusta zaros iegravēts – „Par Latviju”. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, tās centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija J.Liberts. Apbalvotajiem pasniedza arī R.Zariņa zīmēto diplomu, kurā īsi aprakstīts varoņdarbs, par ko piešķirts ordenis.

 

Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919.gada 11.novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920.gada 11.novembrī, kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni (1920.g.18.septembrī). Pirmie ordeņi 1920.g. 13.augustā ar Ministru kabineta lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – ģenerālim Pēterim Radziņam, pulkvežiem Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Jūlijam Jansonam, Jānim Apinim, pulkvežleitnantiem Oskaram Dankeram un Jānim Puriņam. Viņi arī tika apstiprināti par ordeņa domes locekļiem. Vēlāk domi papildināja ar septiņiem Saeimas deputātiem. Tie bija Jānis Goldmanis, Kārlis Kasparsons, Rainis, Jūlijs Celms, Voldemārs Zāmuēls, Jānis Rubulis, un Markus Gailītis. Domes priekšsēdētājs bija Valsts prezidents. Pirmais šo amatu ieņēma Jānis Čakste.

   
 

Ar apbalvošanu saistītos jautājumus izlēma Lāčplēša Kara ordeņa dome, kuras priekšsēdētājs bija Valsts prezidents. Domes sastāvā vēl bija septiņi Saeimas deputāti un septiņi Lāčplēša Kara ordeņa augstāko šķiru kavalieri. Pirms tam armijas pulkos izveidotās komisijas izskatīja konkrētos apbalvošanas pieteikumus, sastādīja detalizētu varoņdarba aprakstu, apkopoja liecinieku ziņojumus un sastādīto apbalvošanas anketu jeb listi iesniedza apstiprināšanai kara ministram, kurš to savukārt izvērtēja un akceptēšanas gadījumā nodeva tālāk ordeņa domei jautājuma galīgai izlemšanai.

 

Ordeņa statūtus izstrādāja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris A.Stalbe. Tiem bija 62 punkti, kuros tika noteikta gan ordeņa piešķiršanas kārtība, gan tā izskats, gan ordeņa kavalieru pienākumi un tiesības. Ordenim bija trīs šķiras, kuras bija piešķiramas vienīgi par kara nopelniem tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem. Ar augstāku šķiru varēja apbalvot tikai tad, ja bija saņemta zemāka. Sešdesmit statūtu apakšpunktos sīki tika norādīts, par kāda veida nopelniem ordenis piešķirams.

 

Ordeņa statūtos tika noteiktas arī dažas priekšrocības, ko baudīja ordeņa kavalieri. Viņi drīkstēja ordeņa zīmes saņemt par velti, to attēlus izmantot saviem zīmogiem, papīriem utt., nēsāt karavīra tērpu, neatrodoties aktīvā dienestā, saņemts bezmaksas medicīnisko palīdzību. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem bija priekšrocības, iegūstot militāru izglītību; izskatot citādi vienlīdzīgas kandidatūras augstiem amatiem armijā vai flotē, priekšroka tika dota ordeņa kavalieriem. Viņiem pienācās arī divtik ilgs atvaļinājums, un, uzrādot ordeņa apliecību, viņi pa dzelzceļu varēja braukt par puscenu. Ordeņa kavalieru mirstīgās atliekas pēdējā gaitā pavadīja ar militāru godu.

 

Pirmo reizi Lāčplēša Kara ordeni pasniedza Rīgā Esplanādes laukumā 1920.gada 11.novembrī Jānis Čakste. Pēdējā Ordeņa domes sēde, kurā tika lemts par ordeņa piešķiršanu, notika 1928.gada 1.novembrī. Pēdējā ordeņa piešķiršana notika 1928.gada 11.novembrī Liepājā. Tos pasniedza Valsts prezidents Gustavs Zemgals.

 

Šajos astoņos gados I šķiras Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 11 personām – ģenerāļiem Jānim Balodim un Krišjānim Berķim, pulkvežiem Fridriham Briedim un Oskaram Kalpakam, igauņu ģenerālim Johanam Laidoneram, poļu maršalam Juzefam Pilsudskim, franču maršalam Ferdinandam Fošam un ģenerālim Eiženam Žanenam, Itālijas karalim Viktoram Emanuelam un Ministru prezidentam Benito Musolini, kā arī Beļģijas karalim Albertam I. II šķiras ordenis piešķirts 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem), savukārt III šķiras – 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušiem latviešu strēlniekiem, 271 ārvalstniekam).

 

1929.gada 11.novembra svinībās tika ierosināts nodibināt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrību. Tā pilnīgi noformējās 1931.gada 19.novembrī. Biedrība darbojās līdz padomju okupācijai. Biedrības darbība tika atjaunota 1947.gadā Vācijā Eslingenā. Vēlāk biedrības valde savu darbību pārcēla uz ASV. Biedrības nodaļas darbojās arī Anglijā, Austrālijā, Kanādā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Šobrīd biedrība ir izbeigusi darbību.

 

Ik pēc pieciem gadiem Valsts prezidents rīkoja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ģimeņu tuvināšanās vakaru ar banketu un vērtīgu dāvanu pasniegšanu (piemēram, servīze ar ordeņa simboliku), uz Ziemassvētkiem ordeņa kavalieru bērni saņēma nelielas dāvaniņas. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrība no 1933.gada 11.novembra izdeva žurnālu „Lāčplēsis”.

 

Līdz ar latviešiem – Latvijas armijas karavīriem un latviešu strēlniekiem – ordeni saņēmuši: 11 lietuvieši, 47 vācieši, 15 krievi, 9 poļi, 6 igauņi, 4 ebreji un 3 baltkrievi. Ar III šķiras ordeni apbalvotas arī trīs sievietes – Valija Veščunas-Jansone, Līna Čanka-Freidenfelde un Elza Žiglevica. Ar ordeni apbalvoti Igaunijas, Polijas, Somijas, Francijas, Čehoslovākijas, Lietuvas, Dānijas, Itālijas, Beļģijas, ASV un Japānas armijas karavīri. Ar ordeni apbalvotas ne tikai personas, bet arī Verdenas cietoksnis par tā aizstāvju varonību Pirmajā pasaules karā. Savulaik spriests, ka latviešu strēlnieki varējuši cariskās Krievijas apbalvojumu – Sv.Jura ordeni vai Jura krustu – apmainīt pret Lāčplēša Kara ordeni. Tas neatbilst patiesībai.