top_img
Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi

Viestura ordenis

 

Ordenis Tēvzemes sargiem - VIESTURA ORDENIS (VESTHARDUS REX)

1938.gadā Latvijas Republikā papildus jau esošajiem diviem augstākajiem valsts apbalvojumiem- Lāčplēša Kara ordenim un Triju Zvaigžņu ordenim- tika nodibināti vēl divi ordeņi. Un tā saskaņā ar Ministru kabineta 1938.gada 12.jūlijā pieņemto un Valsts prezidenta izsludināto likumu par ordeņiem un goda zīmēm, kopš 1938.gada 11.augusta Latvijā pastāvēja arī Viestura ordenis un Atzinības krusts.

 

Viestura ordenis (Vesthardus Rex) ir dibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ordeņa devīze ir: Confortamini et pugnate (“Esiet stipri un cīnaties!”). Ordeņa meta autors ir mākslinieks Herberts Mangolts.

 

Viestura ordenim bija piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes, un tas bija tikai militārs apbalvojums. To piešķīra par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā, valsts robežu sargāšanā un valstiskuma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos.

 

Viestura ordeņa zīme ir taisns, ar baltu emalju pārklāts krusts ar zelta apmali. Katrā krusta zara galā ir divi mazāki un viens lielāks sarkani emaljēts izcilnis. Ordeņa krusta aversa centrā – balti emaljēts medaljons, uz kura ir sarkani burti VR (Vesthardus Rex – Valdnieks Viesturs), tiem apkārt – zeltīta apmale. Ordeņa zīmes reversā ir zeltīts medaljons ar devīzi „Confortamini et pugnate”, tā vidū  - skaitlis 1219 – gads, kad sākās seno zemgaļu varonīgās cīņas ar krustnešiem Valdnieka Viestura vadībā.

 

Viesturs (13.gadsimta rakstītajos avotos arī Viestards, Viesthardus, Vesthardus, Vestardus, Vesters) bija seno Zemgaļu karavadonis un valdnieks ar sēdekli Tērvetes pilī, kura dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi un kura pārziņā 13.gadsimta sākumā bija Zemgales rietumu daļa.


Pēc valodnieka Ernesta Bleses domām, Viestards ir baltu cilmes personvārds, kas liecina par cilvēku, kurš visiem kaut ko saka  (no lietuviešu “taryti” – “sacīt”) un par visiem rūpējas. Sākoties vācu invāzijai Latvijas teritorijā, Viesturs vispirms sadarbojās ar vāciešiem, bet kopš 1219.gada aktīvi cīnījās pret krustnešiem. 1219.gadā Viesturs apsolījis pāvesta legātam atļaut Zemgalē sludināt kristīgo ticību, taču jau 1228.gadā viņa vadītais karaspēks uzbruka vācu cietokšņiem -Daugavgrīvas  klosterim un Aizkraukles pilij – un tos izpostīja.

 

Ordeņa zīmi krusteniski šķērso otrs balti emaljēts krusts ar šķeltiem galiem, bet, ja ordenis piešķirts par militāriem nopelniem, tā zīmi papildina divi sakrustoti šķēpi. Ordeņa zīmi ar lenti, kas ir purpursarkana, savieno ažūrs no sudraba gatavots Latvijas valsts lielā ģerboņa attēls heraldiskajās krāsās. Ordeņa I šķiras un II šķiras komplektā ir četrstūru sudraba zvaigzne ar stariem, kuras centrā – ordeņa zīme.

 

Viestura ordenim bija tikai pusotru gadu ilgs mūžs.

 

Pirmais apbalvojums ar Viestura ordeni datējams ar 1938.gada 17.novembri, bet pēdējo šo ordeni piešķīra 1940.gada 13.jūnijā. Ordenis pastāvēja tikai 20 mēnešus. Kopā apbalvoja 3221 personu, lielākoties, tie bija karavīri. Ar Viestura ordeņa I šķiru apbalvoti seši Latvijas armijas ģenerāļi, ar II šķiru – apbalvotas 28 militārpersonas, ar III šķiru – 126 personas, ar IV šķiru – 390, ar V šķiru – 701 persona. Ar Viestura ordeņa goda zīmēm apbalvoti: ar 1.pakāpes goda zīmi – 578 personas, ar 2.pakāpes goda zīmi – 1022, ar 3.pakāpes goda zīmi – 370 personas.