top_img
Valsts apbalvojumu veidi

Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīmes

Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gadā.


Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums.


Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir "Per aspera ad astra" ("Caur ērkšķiem uz zvaigznēm").

 

Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk— ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.


Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.


Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot:

  • ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus,
  • starptautisko organizāciju vadītājus,
  • ārvalstu vēstniekus,
  • citas ārvalstu amatpersonas.

Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes:

  • ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri,
  • ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku,
  • ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri,
  • ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku,
  • ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri. 

Ordeņa lielkrusta komandierim kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

 

Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS/REPUBLIKA/1918.g.18.NO/VEMBRIS/1994”.

 

Ordeņa pirmās šķiras krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm, ordeņa otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 49 mm x 49 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

 

Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts “PAR TĒVIJU”. Attālums no ordeņa pirmās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no ordeņa otrās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

 

Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno zeltīts sudraba ozollapu vainags. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.

 

Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.


Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts "PAR/TĒVIJU" un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.


Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes - sudraba, trešās  - bronzas.

 

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmes lentes platums ir 32 mm.


Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas.


Miniatūrzīmes ir:

  • miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 14 mm x 14 mm un kura savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;
  • ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā;
  • ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 mm x 32 mm. 

 

Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā:

  • pirmajai pakāpei — zeltīta,
  • otrajai — sudraba,
  • trešajai — bronzas.

Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm; ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte:

  • pirmajai pakāpei — zeltīta,
  • otrajai — sudraba,
  • trešajai — bronzas.

Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

Viestura ordenis un tā goda zīmes

Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004.gadā.


Ordeņa devīze ir "Confortamini et pugnate" ("Esiet stipri un cīnieties").


Ar Viestura ordeni (turpmāk arī — ordenis) apbalvo par:

  • sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā,
  • valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā,
  • valsts robežas apsargāšanā,
  • valsts bruņoto spēku veidošanā,
  • valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.


Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.


Ar Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus.


Ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu par personas atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Šis noteikums neattiecas uz gadījumu, ja ar Viestura ordeni apbalvo ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus.


Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes:

  • ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri,
  • ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku,
  • ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri,
  • ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku,
  • ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri .

Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim — simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

 

Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

 

Ordeņa pirmās šķiras krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm, ordeņa otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 52 mm x 52 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

 

Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir ordeņa zīme. Ordeņa pirmās šķiras zvaigznes izmēri ir 87 mm x 87 mm, ordeņa otrās šķiras zvaigznes izmēri ir 80 mm x 80 mm.

 

Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs lielais valsts ģerbonis heraldiskajās krāsās. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.


Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze "CONFORTAMINI/ET/PUGNATE" un zem tās sakrustoti ozolzari.

 

Viestura ordeņa pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

 

Viestura ordeņa goda zīmes lentes platums ir 32 mm.

 
Viestura ordeņa miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas.

 

Miniatūrzīmes ir:

miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 15 mm x 15 mm, militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Miniatūrā ordeņa zīme savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;

ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā, militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali;

ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 mm x 32 mm, uz militārpersonām piešķiramā ordeņa lentes atgriezuma — sakrustoti šķēpi, kuru garums ir 18 mm.

 

Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

Atzinības krusts un tā goda zīmes

Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004.gadā.

 

Atzinības krusta devīze ir "Pour les honnêtes gens" ("Godaprāta ļaudīm").

 

Ar Atzinības krustu (turpmāk arī — ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

 

Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas.

 

Ar Atzinības krustu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.

 

Atzinības krustam ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes:

  • ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri,
  • ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku,
  • ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri,
  • ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku,
  • ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri.

 Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir lielais valsts ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta triju krusta zaru galos uz jostas šādā dalījumā: pour / les — honn / êtes — ge / ns.

 

Ordeņa pirmās, otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 49 mm x 49 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

 

Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī astoņstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir ordeņa zīme. Ordeņa pirmās šķiras zvaigznes izmēri ir 75 mm x 75 mm, ordeņa otrās šķiras zvaigznes izmēri ir 70 mm x 70 mm.
Ordeņa krusta zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.


Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu.

 

Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.

 

Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS — UN — DARBUS — LATVIJAI”.

 

Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas. Goda zīmes diametrs ir 36 mm.

 

Atzinības krusta goda zīmes lentes platums ir 32 mm.

 

Atzinības krusta miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas.

 

Miniatūrzīmes ir:

miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 14 mm x 14 mm un kura savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;

ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums ir 13 mm.

 

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas nodibināts, lai godinātu Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tās personas, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.