No Valsts apbalvojumu likuma VII nodaļas
51.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pēc svinīgā solījuma došanas svinīgā ceremonijā pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.
(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
52.pants. (1) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.
(2) Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.
53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā.
(2) Valsts prezidents ir tiesīgs ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.
55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā likuma 55.1 pantā minētajos gadījumos — arī ieņemamo amatu.
(2) Ordeņu kapituls pieprasa atzinumu šādos gadījumos:
1) attiecībā uz militārpersonas apbalvošanu — Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinumu. Ordeņu kapituls par ierosinājumu apbalvot militārpersonu informē aizsardzības ministru;
2) attiecībā uz fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem — aizsardzības ministra atzinumu;
3) attiecībā uz jebkuras ārvalsts fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu — ārlietu ministra atzinumu;
4) attiecībā uz ārvalsts militārpersonas apbalvošanu — aizsardzības ministra atzinumu.
(3) Apbalvojot militārpersonu ar Viestura ordeni pēc nāves, nepiemēro šā likuma 55.1 panta noteikumus.
(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
55.1 pants. Piešķirot Viestura ordeni un tā goda zīmes militārpersonām, ievēro šādus nosacījumus:
1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;
2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos — vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;
3) apbalvojamiem štāba virsseržantiem, galvenajiem virsseržantiem un augstākajiem virsseržantiem (Jūras spēkos — no štāba bocmaņa, galvenā bocmaņa līdz augstākajam bocmanim) piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;
4) apbalvojamie no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei tiek iecelti par ordeņa kavalieriem;
5) apbalvojamie no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei tiek iecelti par ordeņa virsniekiem;
6) apbalvojamie pulkveži (Jūras spēkos — jūras kapteiņi) tiek iecelti par ordeņa komandieriem;
7) apbalvojamie brigādes ģenerāļi, ģenerālmajori, ģenerālleitnanti (Jūras spēkos — flotiles admirāļi, kontradmirāļi, viceadmirāļi) tiek iecelti par ordeņa lielvirsniekiem vai ordeņa lielkrusta komandieriem atkarībā no ieņemamā amata.
(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:
1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;
2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;
3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.
(2) Ja Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni vai Atzinības krustu piešķir saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas vai 30.panta trešās daļas noteikumiem, valsts apbalvojumu var pasniegt arī Valsts prezidenta valsts vizītes laikā ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītes laikā Latvijā, kā arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā.
(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2006.)
57.pants. (1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar ordeņa goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.
(2) Katram ordenim un katrai ordeņa goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un katras ordeņa goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.
(3) Personām, kurām piešķirts valsts apbalvojums, pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmes vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.
(4) Ja persona, kurai piešķirts valsts apbalvojums, mirusi starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai, ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.
(4¹) Šā likuma 21.panta piektajā daļā minētajā gadījumā apbalvotās personas Viestura ordeni saņem glabāšanā tās tuvākie piederīgie.
(5) Ar ordeņiem un to goda zīmēm, izņemot Viestura ordeni, neapbalvo pēc nāves.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
58.pants. (1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.
(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.
59.pants. Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.
Atteikšanās no valsts apbalvojuma
60.pants. (1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.
(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.
(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā (reģistrā) atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.
61.pants. (1) Valsts apbalvojumus, izņemot 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc pasniegšanas saņemti atpakaļ, personām atņemti, no kuru glabāšanas atteikušies pēc nāves apbalvotā tuvākie piederīgie, par kuru glabāšanu tuvākie piederīgie nevar vienoties vai ar kuriem apbalvotajiem nav tuvāko piederīgo, glabā Valsts prezidenta kanceleja.
(2) Pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja šā panta pirmajā daļā minētos valsts apbalvojumus nodod glabāšanā: Viestura ordeņus un to goda zīmes — Latvijas Kara muzejam, bet pārējos valsts apbalvojumus — Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
(3) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam vai personai, kuras glabāšanā nodots valsts apbalvojums, ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotā persona vai persona, kuras glabāšanā nodots valsts apbalvojums, var atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Minētās personas ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.
(4) Apbalvotā persona ir tiesīga iegādāties papildu miniatūrzīmes, ar to izgatavošanu saistītos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.
(5) Līdz 2011.gada 28.februārim ar Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa vai Atzinības krusta II vai III šķiru apbalvotās personas — dāmas — var iegādāties papildu ordeņa lenti nēsāšanai pie attiecīga tērpa, ar lentes izgatavošanu saistītos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.
(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
