top_img

Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus pildīšu pēc labākās apziņas.

 

 

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Saeimā pēc svinīgā solījuma nodošanas

 

 

Ļoti cienītā Saeimas prezidija priekšsēdētāja,

Godātie Saeimas prezidija locekļi,

Godātie deputāti,

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs un valdības pārstāvji,

Mīļā Latvijas tauta!

 

Mēs šodien uzsākam jaunu ceļa posmu, kas mums ir staigājams kopā, un es novēlu, lai mums tas būtu tikpat saulains kā diena, ar kuru mūs dieviņš šodien ir aplaimojis. Es novēlu, lai mēs, to nostaigājuši, varētu ar prieku, lepnumu un gandarījumu uz to atskatīties.

 

Šodienas darbi veido mūsu nākotni, katra diena no jauna dod mums iespējas pārveidot sevi, pārveidot savu dzīvi un apkārtni, pārveidot savu valsti. Es novēlu Saeimas deputātiem, valdības locekļiem un katram vienam Latvijas iedzīvotājam uzsākt šo jauno ceļa etapu ar paļāvību uz saviem spēkiem, ar pārliecību par savu taisnību, ar prieku par to, kas katru dienu no jauna ir padarīts.

 

Četrus gadus atpakaļ stājoties amatā, es citēju mācītāja Gustava Bergmaņa 200 gadus atpakaļ teiktos vārdus: “Latvija nav bēdu ieleja, Latvija ir paradīzes dārzs.” Dievs mums ir šo dārzu dāvājis, bet mums tas ir uzticēts, lai mēs to uzturētu, koptu un pilnveidotu. Pat paradīzes dārzs nevar ziedēt un plaukt, ja mēs neieguldām viņā savus spēkus, savu darbu un savu mīlestību. Mēs stāvam nākotnes izaicinājumu priekšā, un mums dažreiz tie liekas ārkārtīgi lieli un prasīgi, un mēs izjūtam arī paguruma brīžus, kad mums zūd pārliecība par to, vai spēsim padarīt visu, kas ir nepieciešams? Bet te der atcerēties, ka mūsu senčiem taču ir bijušas jāpārvar daudz lielākas grūtības. Cik daudz viņiem nav bijis jāpārcieš tikai, lai pārdzīvotu? Mums ir jābūt viņu cienīgiem, mums ir jāizmanto tās izdevības, ko vēsture ir iedevusi mūsu rokās, lai mēs godam varētu piepildīt paaudžu paaudzēs reiz lolotās cerības, lai mēs godam varētu piepildīt to, ko mūsu bērni un bērnubērni ir pelnījuši, lai mēs viņiem būtu sagatavojuši kā tālāk ejamo ceļu.

 

Mēs esam bagāti savā mantojumā. Mēs varam būt droši par savu vērtību, un, stājoties citām tautām blakus, mēs varam teikt, ka mēs pienesam tai tautu saimei, kas apdzīvo šo mūsu Eiropas kontinentu, arī savu devumu, arī savas vērtības un daudz ko tādu, ko tikai mēs esam saglabājuši, daudz ko tādu, ko tikai mēs esam izkopuši. Katrai tautai ir sava unikalitāte, savs skaistums un sava īpašā vērtība, un to pašu varētu arī teikt par mūsu pašu Latviju.

 

Es vēlos pateikties Saeimas deputātiem, kas mani ievēlēja, es vēlētos pateikties Latvijas tautai par man izteikto atbalstu, es vēlētos pateikties ārvalstu vadītājiem un viņu diplomātiskajiem pārstāvjiem par man izteikto atbalstu un uzticību. Mēs esam stipri savās draudzībās un atbalstā, ko gūstam no saviem draugiem un sabiedrotajiem, bet mēs esam arī stipri paši savā esībā un savā raksturā, un paši savā tikumā. Mums ir no saviem senčiem mantoti tikumi, un tas ir darba prieks un izpratne par cilvēka godu un slavu, mīlestība uz darbu, bet arī lepnums par labi padarītu darbu, un šie tikumi mums visiem vienādi ir attiecināmi, un Latvija ir lepna par katru savu dēlu un meitu, kas viņai ir lojāls, kas viņai ir uzticīgs, kas Latviju uzskata par savu māti.

 

Nevienam Latvijā mēs neraudzīsimies viņa radu rakstos, neviens nav labāks no dzimšanas par nevienu citu. Latvija ir atvērta visiem saviem iedzīvotājiem, viņa ir atvērta visiem, kas to vēlas, lai viņi kļūtu par pilsoņiem, mēs esam atvērta valsts un atvērta sabiedrība. Mēs augstu vērtējam visas savas pārstāvētās tautas, kas Latvijā ir radušas mājvietu. Šajā vainagā visām tautībām ir sava vieta un visām ir sava vērtība. Mums tikai vajadzīga viena valoda, kurā sazināties, mums ir vajadzīga viena māte Latvija, kuru mīlēt un kurai uzticēties, vairāk ne no viena netiek prasīts, bet tas tomēr tiek prasīts un to, es esmu pārliecināta, ka mēs spēsim nodrošināt.

 

Mēs esam bagāti savā daudzveidībā, mēs esam bagāti arī visā tajā, ko es esam piedzīvojuši gan saulainās, gan smagās un drūmās dienās, arī mūsu tautas ciešanas un pārdzīvojumi ir daļa no mūsu mantojuma. Tās mums daudz ir iemācījušas, ieskaitot to, kā pārdzīvot, saglabājot savu ticību tam, kas tu esi, kā saglabāt ticību cilvēcībai un cilvēcības vērtībām. Mēs savā cilvēcībā nākam ar savām vērtībām, ar kurām pievienojamies visām tām tautām, kam ir gluži tās pašas vērtības. Mēs visi kopā varam veidot tādu nākotni, par kuru mēs būsim lepni. Nekad vēl vēsture mums nav sniegusi tik daudz potenciāla, tik daudz iespējamību, tik daudz ko, ko spējam sasniegt, ja tikai paši to gribam un esam gatavi to darīt.

 

Es ticu mūsu nākotnei, es ticu mūsu tautai, es ticu tās spējai padarīt visu, kas mums ir nepieciešams. Es uzskatu, ka nekas nestāv mums ceļā, visas durvis mums ir vaļā. Ar Dieva palīgu iesim uz priekšu. Lai Dievs mums palīdz!