top_img
Jaunumi
Saeimas atlaišanas procesa juridiskā
analīze
29.05.2011

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

 

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

 

3) Ja Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, viņš paziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai.

2. Tautas nobalsošanas sarīkošana

4) Tautas nobalsošana par šo Valsts prezidenta ierosinājumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai. (Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 5.pants)

 

5) Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Tai ir jābūt sestdienai. Balsošana notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika (Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 12.pants un 15.pants).

 

6) Balsošana notiek aizklāti, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, izmantojot balsošanas zīmes. Balsošanas zīmē ierakstāms tautas nobalsošanai nodotais priekšlikums par Saeimas atlaišanu, kā arī vārdi "par" un "pret".


7) Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Satversmes 48.pants neparedz minimālo balsotāju skaitu, lai tautas nobalsošanu būtu uzskatāma par notikušu. Lēmums tautas nobalsošanā tiek pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu.

3. Saeimas darbība līdz tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanai

8) Laikā no atlaišanas ierosināšanas un līdz tautas nobalsošanai līdzšinējā Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanu procedūru. Ja līdz tautas nobalsošanai tiek ievēlēts jauns Valsts prezidents, tad viņš pārņem amatu parastajā kārtībā.

 

9) Ja tautas nobalsošana notiek pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa notecēšanas, un jauns Valsts prezidents nav ievēlēts, tad laikā līdz tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanai Valsts prezidenta funkcijas pilda līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājs.

4. Pēc tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanas

10) Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. (Satversmes 48.pants).

 

11) Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. (Satversmes 49.pants).

 

12) Ja tautas nobalsošanā tauta neatbalsta Valsts prezidenta ierosinājumu, līdzšinējā Saeima turpina darboties, bet Valsts prezidenta atlaišanai vairs nav nozīmes, jo viņa amata pilnvaru termiņš jau būs beidzies.

 

13) Jaunas Saeimas vēlēšanas tiek rīkotas Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

 

14) Saskaņā ar Satversmes 13.pantu ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.

5. Jauna Valsts prezidenta ievēlēšanas jautājums pēc tautas nobalsošanas

15) Satversmes 52. pants nosaka, ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

 

16) Tādējādi no Satversmes 52.panta izriet, ka Valsts prezidenta vieta nevar būt neaizpildīta apzināti. Satversmē ir uzskaitītas noteiktas situācijas, kurās amatā esošais Valsts prezidents objektīvu iemeslu dēļ ir kavēts pildīt savus amata pienākumus, vai arī objektīvu iemeslu dēļ Valsts prezidenta vieta nav aizpildīta. Tātad Satversmē nostiprināts princips, ka Valsts prezidenta vietas izpildīšana Saeimas priekšsēdētāja personā ir iespējama vienīgi objektīvi noteiktās situācijās uz noteiktu laiku, uzliekot Saeimai zināmu pienākumu ievēlēt jaunu Valsts prezidentu.

 

17) No Satversmes loģikas viedokļa problemātiski būtu, ja tiktu pieļauta situācija, ka tautai, nolemjot par Saeimas atlaišanu, atlaistās Saeimas priekšsēdētājs būtu vienīgā persona, kas varētu pildīt Valsts prezidenta vietu, sasaukt Saeimas sēdēs un noteikt tām dienaskārtību. Tas būtu pretrunā ar Satversmes garu, jo šādas tiesības Satversme ir noteikusi kā ekskluzīvu Valsts prezidenta kompetenci nevis personas, kas izpilda Valsts prezidenta vietu, kompetenci. Tādējādi no Satversmes loģikas izriet, ka Saeimai savu iespēju robežās ir jāievēl jauns Valsts prezidents vēl līdz tautas nobalsošanai.


Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa-Egner
2011.gada 29.maijā