top_img
Vēsturnieku komisija

 

Latvijas stāvokļa raksturojums pirms Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas:

 

Ievēlēšanas brīdī 1999.g. vidū Latvija, tēlaini izsakoties, atradās krustcelēs. Pēc veiksmīgas PSRS karaspēka izvešanas 1998.g., bija iespējami vairāki Latvijas nākotnes attīstības scenāriji. Latvijas izredzes iestāties ES un NATO bija nedrošas un miglainas. Latvijas gatavību dalībai ES un NATO atklāti apšaubīja ietekmīgāko Eiropas un Ziemeļamerikas valstu politiķi.1998.g. Latvija atšķirībā no Igaunijas nesaņēma uzaicinājumu sākt sarunas ar ES. ASV politiķi aktīvi diskutēja iespēju nākamajā NATO paplašināšanas kārtā uzņemt Lietuvu, Slovākiju un Slovēniju. Baltijas valstu starpā Latvija tika vērtēta ka vājākais ķēdes posms gan militārajā (aizsardzības budžets 1999.g. bija 0,84% no IKP), gan administratīvajā, gan sociāli ekonomiskās attīstības ziņā. Demokratizācijas procesam valstī cieši sekoja EDSO misija. Pasaules ebreju organizācijas apšaubīja Latvijas valsts vēlmi objektīvi izvērtēt totalitāro režīmu noziegumus. No dalības Latvijas vēsturnieku komisijā izstājās ASV Defamācijas Līgas autoritāte A.Foksmans. Latvija tika uzskatīta par vienu no korumpētākajām valstīm reģionā. 1998.g. 3.martā sasniegts sastinguma punkts LR un KF attiecībās.

 

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā panāktais:

 

Valsts prezidentes enerģisko pūliņu un neatlaidīgas darbības dēļ iekšpolitikā un ārpolitikā, kas tiek īstenota ciešā sadarbībā ar 7. un 8. Saeimu un šī laika LR valdībām, Latvija izmanto starptautiskās situācijas apstākļus atbilstoši nacionālajām interesēm.

 

1. Latvija pakāpeniski, bet neatlaidīgi turpina nostiprināt valstiskumu. Valsts prezidentei ir fundamentāli svarīga loma likumdošanas laukā - tiesiskums, politiskās nācijas konsolidācija, aizsardzība un drošība;

 

2. Valsts prezidente uzsāk diskusiju sabiedrībā un veicina starptautisko sadarbību cīņai ar korupciju;

 

3. Ir aktīva likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas standartiem. Prezidente aktīvi veicina grozījumus Valodas un Vēlēšanu likumos, Pilsonības likuma noteikumos. 2002.g. tiek panākta EDSO misijas slēgšana;

 

4. Kopš 1999.g. ir uzsāktas fundamentālas reformas Latvijas bruņotajos spēkos. Vairākkārtīgi palielināts finansējums (līdz 2008.g. 2% no IKP), dalība starptautiskajos sadarbības projektos gan Baltijā, gan tālākajos reģionos;

 

5. Latvija saņem uzaicinājumu NATO. Iestāšanās līgums vienbalsīgi ratificēts ASV Senātā, kā arī Kanādā, Dānijā, Norvēģijā un Ungārijā 2004.g. maijs –mērķa datums pilntiesīgai dalībai NATO; 2003.gada 29.maijā Valsts prezidentes vadībā tiek izveidota Militārā padome ar aktualitāti – valsts gatavošanos dalībai NATO.

 

6. Latvija paraksta iestāšanās līgumu ar ES. Par līgumu ar Latviju nobalso lielākais Eiropas parlamenta deputātu skaits. Prezidente aktīvi atbalsta valsts intereses sarunu gaitā. Pēc vēstules Eiropas Komisijas prezidentam Romano Prodi par LR interesēm lauksaimniecības nozarē panākti jūtami labāki rezultāti sarunās.

 

7. Latvija nepieredzēti aktīvi veido attiecības ar Eiropas lielvalstīm.

Francija- regulārs dialogs un vizīšu apmaiņa ar prezidentu Žaku Širaku,

Valsts prezidentes uzruna Francijas parlamentā;

Vācija- Johannesa Rau un Gerharda Šrēdera vizītes Latvijā. Pirmā LR valsts vizīte Vācijā.

 

8. Nostiprinās stratēģiski svarīgās attiecības ar ASV.

 

9. Pakāpeniska LR un KF attiecību izlīdzināšana. Tikšanās ar V.Putinu 2001.g. februārī. 2003.g. 30.-31.maijā dalība ES un KF galotņu sanāksmē, kā arī Sanktpēterburgas 300.gadadienas svinībās.

 

10. Latvija aktīvi uzsāk pētījumus un izglītības darbu par Otrā pasaules kara traģiskajiem notikumiem. Valsts prezidentes dalība Stokholmas konferencē par Holokaustu, cieša sadarbība ar Pasaules ebreju organizācijām, vēsturniekiem, minoritāšu biedrībām un pētniecības centriem. Latvija regulāri piedalās un uzņem pasākumus, kas veltīti šai tematikai.

 

11. Latvija nostiprina autoritāti ANO. Prezidentes dalība ANO konferencē Durbanā, Bēgļu konvencijas konferencē Ženēvā, kā arī 3 ANO Ģenerālās asamblejās.

 

12. Neskaitāmas intervijas ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem skaidrojot un aizstāvot Latvijas intereses.