Valda Zatlera prezidentūras komisijas un padomes
Vēsturnieku komisija
|
Latvijas Vēsturnieku komisija tika nodibināta 1998.g. 13.novembrī pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Tā sāka darbu 1998.g. nogalē 11 locekļu sastāvā - komisijā iesaistījās profesionāli vēsturnieki no Latvijas Universitātes Vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Okupācijas muzeja un darbinieki no Valsts prezidenta kancelejas. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Vēstures institūta direktoru profesoru Andri Cauni.
Sadarbībā ar Ārlietu ministriju tika organizēta ārvalstu locekļu apzināšana un iesaistīšana komisijas sastāvā. Komisijas sēdes ar ārzemju locekļu piedalīšanos paredzēts noturēt divas reizes gadā. Ārvalstu zinātnieku un sabiedrisko darbinieku iesaistīšanai jāveicina gan komisijas darba objektivitāti, gan iespēju labāk iepazīties ar Rietumos izstrādātajām vēstures izpētes metodēm.
|
.JPG) |
|
|
Komisijas galvenais uzdevums sākotnējā darbības posmā bija apzināt un izpētīt problēmu - "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.- 1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā tika iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno darbu veic apmēram 25 profesionāli vēsturnieki. Darbs paredzēts vairākiem gadiem, tas saistīts ar nepieciešamību aptvert jaunus arhīvu materiālus gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par minētā temata problēmām.
Ir izveidotas piecas darba grupas, kas darbojas neatkarīgi viena no otras: noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940.-1941.g. (vada Dr.hist. I.Šneidere); holokausts Latvijā 1941.-1944.g. (vada prof. A.Stranga); noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas laikā 1941.-1944.g. (vada prof. I. Feldmanis); noziegumi pret cilvēci Latvijā padomju okupācijas laikā 1944.- 1956.g. (vada prof. H. Strods); Latvija Padomju Savienības sastāvā 1956.-1990.g.(vada Dr.hist. D.Bleiere).
Pašreizējā komisijas darbības posmā aktuālākais ir jautājums par nacisma un padomju režīma politikas detalizētu izpēti, holokausta izvērtēšanu. Dziļi un akadēmiski pētījumi par holokaustu būs zināma mēraukla ne tikai zinātnieku, bet visas sabiedrības briedumam. Pēdējos gados komisija pievērš pastiprinātu uzmanību Latvijas attīstības problēmām Padomju Savienības sastāvā. Objektīva vēstures pētīšana ir būtiski svarīga starpvalstu dialoga kontekstā starp Latviju un Izraēlu, Krieviju un citām valstīm.
|
||
|
Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs:Inesis Feldmanis - Dr.habil.hist., Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors.
Latvijas Vēsturnieku komisijas locekļi:Irēne Šneidere - Dr. hist., LU Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece; Ilgvars Butulis - Dr.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors; Aivars Stranga - Dr.habil.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs, Latvijas zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis, profesors; Heinrihs Strods - Dr.habil.hist., profesors emeritus; Daina Kļaviņa - Latvijas Valsts arhīva direktore; Ēriks Jēkabsons - Dr.hist., Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors; Valters Nollendorfs - Ph.D., Latvijas Okupācijas muzeja ārlietu direktors, profesors emeritus, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis; Daina Bleiere - Dr.hist., Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docente, LU Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece; Vilnis Zariņš - Dr.phil., LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks; Marģeris Vestermanis - Latvijas Zinātņu akadēmijas Dr.hist.h.c, Muzeja „Ebreji Latvijā” kurators; Antonijs Zunda - profesors, Dr.habil.hist., Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks.
|
