top_img
Bijušie Valsts prezidenti

Guntis Ulmanis 

Latvijas Valsts prezidents 1993-1999

* Dzimis 1939.gada 13.septembrī Rīgā.

 

* Viņa vectēva brālis Kārlis Ulmanis bija pirmskara Latvijas Republikas pēdējais prezidents. 1941.gadā Ulmaņa ģimeni izveda uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu. 1946.gadā tika dota atļauja atgriezties Latvijā, bet tā kā Rīgā apmesties uz dzīvi nevarēja, ģimene dzīvoja Ēdolē, Kuldīgas rajonā, vēlāk Jūrmalā.

 

* Mācījies Jūrmalā, Pumpuru vidusskolā, pēc kuras beigšanas iestājas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidza 1963.gadā.

 

* Pēc augstskolas pabeigšanas Guntis Ulmanis tika iesaukts padomju armijā, kur pavadīja divus gadus. Pēc armijas sāka strādāt celtniecībā par ekonomistu, vēlāk Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, tika iecelts par plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku Rīgas pilsētas izpildkomitejā, bet pēc pāris mēnešiem tiek atlaists ģimenes uzvārda dēļ.

 

* 1965.gadā Guntis Ulmanis kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedru. No šīs partijas viņš izstājās 1989.gadā.

 

* 1971.gadā G.Ulmanis pārgāja darbā sadzīves pakalpojumu sistēmā, kur strādāja dažādos amatos, arī par Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru. Guntis Ulmanis ir neilgu laiku pasniedzis celtniecības ekonomiku Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī strādājis par pasniedzēju LVU tautsaimniecības plānošanas specialitātē.

 


 * 1992.gadā Guntis Ulmanis tika iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli.


* 1992.gadā G. Ulmanis iestājās Latvijas Zemnieku savienībā. Prezidentūras laikā Guntis Ulmanis apturēja aktīvu darbību Zemnieku Partijā, ieņemdams partijas Goda priekšsēdētāja amatu. 2001.gadā viņš no LZS izstājās.

 

* 1993.gada jūnija Saeimas vēlēšanās Guntis Ulmanis tika ievēlēts par deputātu.

 

* 1993.gada 7.jūlijā Saeima ievēl Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu.


* 1994.gadā ar Gunta Ulmaņa aktīvu līdzdalību tika noslēgts Latvijas-Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana.

 

* 1996.gada 18.jūnijā  G. Ulmani atkārtoti ievēl par Latvijas Valsts prezidentu.

 

* 1996.gadā G.Ulmanis pasludināja moratoriju nāves soda izpildei Latvijā un aicināja iekļaut Latvijas likumdošanā nāves soda atcelšanu.


* 1998.gadā G. Ulmanis, iestājoties par sakļautas sabiedrības veidošanu, aktīvi atbalstīja grozījumu izdarīšanu 1994.gadā pieņemtajā Pilsonības likumā.


* 1999.gadā G. Ulmanis dibināja Latvijas Vēsturnieku komisiju, kuras uzdevums ir detalizēti pētīt totalitāros režīmus un to radītās sekas Latvijā.

 

* Savas prezidentūras laikā G.Ulmanis sasaucis 3 Saeimas ārkārtas sēdes, 3 Ministru kabineta ārkārtas sēdes; ierosinājis 12 likumus, otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdevis 18 likumus.

 

* 2000.gada 17.martā eksprezidents G.Ulmanis dibina "Prezidenta Ulmaņa fondu".


*Guntis Ulmanis aktīvi iesaistījās Starptautiskās hokeja federācijas 2006.gada pasaules čempionāta Rīgā organizēšanā, darbojoties kā 2006.gada Pasaules čempionāta hokejā Izpilddirekcijas ģenerāldirektors.


* G. Ulmanis ir viens no hokeja kluba „Dinamo Rīga” dibinātājiem un līdz kļūšanai par 10.Saeimas deputātu pildīja šī hokeja kluba padomes priekšsēdētāja pienākumus.


* 2008.gadā pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājuma G. Ulmanis kļuva par Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētāju. 

 

* 2010.gadā Guntis Ulmanis tika ievēlēts LR 10. Saeimā kā politiskās apvienības „Par labu Latviju” deputāts.

Biogrāfija

 Guntis Ulmanis dzimis Rīgā, 1939.gada 13.septembrī. Viņa vectēva brālis Kārlis Ulmanis bija pirmskara Latvijas Republikas pēdējais prezidents.

 

1941.gadā Ulmaņa ģimeni izveda uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu. 1946.gadā tika dota atļauja atgriezties Latvijā, bet tā kā Rīgā apmesties uz dzīvi nedrīkstēja, ģimene dzīvoja Edolē, Kuldīgas rajonā. 1949.gadā G.Ulmaņa piederīgos atkal izveda uz Sibīriju. Taču nākamajam prezidentam izdevās izglābties, jo viņa māte bija otrreiz apprecējusies un dēlam devusi citu uzvārdu. Pēc radinieku izvešanas māte viņu atveda uz Jūrmalu, kur dzīvoja tajā laikā ar vīru. Guntis sāka mācīties Pumpuru vidusskolā. Skolas gados nākamais prezidents slepus no ģimenes izņēma pasi ar savu dzimtas uzvārdu - Ulmanis.

 

Pēc vidusskolas beigšanas viņš iestājās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidza 1963.gadā.

 

Pēc augstskolas beigšanas Guntis Ulmanis tika iesaukts padomju armijā, kur pavadīja divus gadus. Pēc atgriešanās viņš sāka strādāt celtniecībā par ekonomistu, vēlāk - Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Tika iecelts par plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku Rīgas pilsētas izpildkomitejā, un šajā darbā viņš pirmo reizi cieta sava uzvārda dēļ, jo pēc pāris mēnešiem tika atlaists. 1971.gadā G.Ulmanis pārgāja darbā sadzīves pakalpojumu sistēmā, kur strādāja dažādos amatos, arī par Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru. Guntis Ulmanis ir neilgu laiku pasniedzis celtniecības ekonomiku Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī strādājis par pasniedzēju LVU tautsaimniecības plānošanas specialitātē.

 

1965.gadā Guntis Ulmanis kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedru. No šīs partijas viņš izstājās 1989.gadā.


1992.gadā Guntis Ulmanis tika iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli. Tai pašā gadā viņš iestājās Latvijas Zemnieku savienībā. Prezidentūras laikā Guntis Ulmanis apturēja aktīvu darbību Zemnieku Partijā, ieņemdams partijas Goda priekšsēdētāja amatu. 2001.gadā viņš no LZS izstājās.
 

1993.gada jūnija Saeimas vēlēšanās Guntis Ulmanis tika ievēlēts par deputātu no LZS. Tā paša gada 7.jūlijā Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu.
     
Saeima atkārtoti ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu 1996.gada 18.jūnijā.

 

Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā liela uzmanība pievērsta ārpolitikai - Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, sadarbības veidošanai un nostiprināšanai gan ar Eiropas, gan citām valstīm. Viens no nozīmīgākajiem panākumiem Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā ir noslēgtais Latvijas-Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana.

 

Svarīgs notikums G. Ulmaņa prezidentūras laikā bija Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē un Latvijas pieteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā Latvijas, saskaņā ar Valsts prezidenta nosprausto mērķi vadīt Latviju uz demokrātijas attīstību un iesaistīšanos Eiropas drošības un sadarbības struktūrās.

 

Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1996.gadā pasludināja moratoriju nāves soda izpildei Latvijā un aicināja iekļaut Latvijas likumdošanā nāves soda atcelšanu, tādējādi apliecinot izpratni par humānu un civilizētu valsti.

 

Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir aktīvi iestājies par sakļautas sabiedrības veidošanu, aicinot Saeimu izdarīt grozījumus 1994.gadā pieņemtajā Pilsonības likumā un aicinot Latvijas pilsoņus šos grozījumus akceptēt referendumā 1998.gadā.

 

Lielu uzmanību Valsts prezidents pievērsis Latvijas vēstures izpētes un tās izskaidrošanas jautājumiem. Valsts prezidents kopā ar Ministru prezidentu ir izveidojis vēsturnieku komisiju, kuras uzdevums ir detalizēti pētīt totalitāros režīmus un to radītās sekas Latvijā. Valsts prezidents aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt totalitāro režīmu bijušajā PSRS.
 

Pēc prezidentūras Guntis Ulmanis nodarbojas ar sabiedriskām aktivitātēm. Tika nodibināts "Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds" - sabiedriska bezpeļņas organizācija ar mērķi veicināt Latvijā demokrātiju un politisko kultūru, īpašu uzsvaru liekot uz izglītību. G. Ulmanis ir Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda goda priekšsēdētājs.

 

Kad Latvija ieguva tiesības rīkot Starptautiskās hokeja federācijas 2006.gada pasaules čempionātu Rīgā, Guntis Ulmanis aktīvi iesaistījās šī pasākuma organizēšanā, darbojoties kā 2006.gada Pasaules čempionāta hokejā Izpilddirekcijas ģenerāldirektors. G. Ulmanis joprojām aktīvi piedalās hokeja dzīves organizēšanā Latvijā un līdz kļūšanai par 10.Saeimas deputātu pildīja hokeja kluba „Dinamo Rīga” padomes priekšsēdētāja pienākumus.

 

2008.gadā pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas tika dibināta Rīgas Pils atjaunošanas padome, kuras mērķis ir organizēt Rīgas pils atjaunošanas darbus, nodrošinot to izpildi augstā kvalitātē, saglabājot vēsturiskās un mākslinieciskās vērtības. G. Ulmanis tika uzaicināts vadīt šo Padomi. 

 

2010.gada vasarā, tiecoties izmantot valsts labā savu pieredzi Latvijas attīstībai svarīgā brīdī, G. Ulmanis uzņēmās vadīt politisko apvienību „Par Labu Latviju” un tika ievēlēts 10.Saeimā, kur viņš darbojas Eiropas Lietu un Ārlietu komisijās.

 

Brīvajos brīžos Guntis Ulmanis lasa vēsturiskos un politiskos memuārus, aizraujas ar sportu (teniss, basketbols, volejbols) un darbojas savā paša uzceltajā lauku mājā.

 

Guntis Ulmanis sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu "No tevis jau neprasa daudz", kura ir tulkota un izdota arī krievu valodā. Beidzoties prezidentūrai, tika izdots fotogrāfiju albums, kas ilustrē svarīgākos aspektus sešos prezidentūras gados "Mans prezidenta laiks".


Ar savu nākamo dzīvesbiedri Ainu Ulmani Guntis Ulmanis iepazinās studiju laikā. 1962.gadā viņi apprecējās. Viņiem ir meita Guntra (1963) un dēls Alvils (1966), un mazbērni Paula (1994), Rūdolfs (2000) un Matīss (2006).

 

Sieva Aina Ulmane, dzimusi Štelce, ir dzimusi 1939.gada 20.septembrī Valmieras rajonā, piecu bērnu ģimenē. Pēc Salacgrīvas vidusskolas absolvēšanas viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē. Pēc universitātes beigšanas visu darba mūžu strādājusi savā specialitātē (ekonomiste). Ilgu laiku strādāja Valsts plāna komitejā un Ekonomikas ministrijā.

 

Aina Ulmanes kundze piedalās dažādās labdarīgos un sabiedriskos pasākumos, tai skaitā: ir Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības patronese; pastāvīgi sadarbojas ar Latvijas Bērnu fondu; sadarbojas ar Nacionālo Rehabilitācijas centru "Vaivari"; kopā ar Zviedrijas karalieni Silviju ir patronese Latvijas-Zviedrijas projektam "Dzīvesprieks-Livslust", kura ietvaros tiek veidots sociālais un apmācību centrs bāreņiem-pusaudžiem; piedalījusies Rīgas-St.Luisas (ASV) slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu sadarbības programmas aizsākšanā; bijusi atjaunotās Latvijas Nacionālās Operas pirmiestudējuma "Uguns un Nakts" patronese; ir viena no Latvijas Nacionālās Operas Fonda dibinātājām. Viņas vaļasprieki - māksla, teātris, literatūra. 

Apbalvojumi

Guntis Ulmanis saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus, tai skaitā:

     Serafima Karaliskais ordenis (1995.g. 16.oktobris)
     (Zviedrija)
     Vītauta Dižā ordenis (1996.g. 6.maijs)
     (Lietuva)
     Māras Zemes krusts (1996.g. 23.oktobris)
     (Igaunija)
     Ziloņa ordeni (1997.g. 18.marts)
     (Dānija)
     Nacionālā Goda Leģiona ordeni (1997.g. 13.aprīlis)
     (Francija)
     Baltā ērgļa ordenis (1997.g. 28.aprīlis)
     (Polijas)
     Nopelnu ordenis (1997.g. 21.maijs)
     (Itālija)
     Baltās Rozes ordenis (1997.g. 4.novembri)
     (Somija)
     Vanaga ordenis (1998.g. 11.jūnijs)
     (Islande)
     Svētā Olava ordenis (1998.g. 2.septembris)
     (Norvēģija)
     Triju Zvaigžņu ordenis I šķira (1998.g. 17.novembris)
     (Latvija)
     Apvienotās Karalistes Sv. Maikla un Sv. Džordža ordenis,
     īpašās pakāpes Federālais nopelnu ordenis (1999.gada 20.maijs)
     (Vācija)

   kā arī:

     East West Studies Institute ikgada balva (1996.g.)
     Čarlstonas Universitātes (ASV) Goda doktora grāds
     Amerikas Juristu asociācijas Gada balva (1997.g.)