top_img
Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas

Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas

Valsts prezidenta likuma ierosinājums par skolu tīkla sakārtošanu

Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai rosinājis izstrādāt nepieciešamos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, lai radītu tiesisko pamatu reformu vispārējā izglītībā turpināšanai un nepieciešamos priekšnosacījumus vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai.

 

Valsts prezidents aicinājis Saeimu papildināt Vispārējās izglītības likuma 7. pantu ar jaunu regulējumu, kas paredz, ka, reorganizējot vai likvidējot vispārējās izglītības iestādi, ņem vērā vispārējās izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus (centralizēto eksāmenu rezultātus un citus izglītojamo mācību sasniegumu vērtējumus) un valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses. Savukārt, reorganizējot vai likvidējot pašvaldības vispārējās izglītības iestādi, papildus ņem vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu, demogrāfiskās prognozes, izglītības pieejamību pašvaldībā un blakusesošajās pašvaldībās.  

 

Valsts prezidents arī aicina apsvērt iespēju papildināt Vispārējās izglītības likumā Ministru kabinetam noteikto kompetenci, tā 4.pantu papildinot ar Ministru kabineta tiesībām noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu 10. klasē un 10. – 12. klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes), ņemot vērā tos pašus kritērijus, kas vērtējami, reorganizējot vai likvidējot vispārējās izglītības iestādi.

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā

 

Valsts prezidenta likuma ierosinājums par Tieslietu padomi

Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai rosinājis izstrādāt nepieciešamos likuma grozījumus, lai stiprinātu Tieslietu padomes pilnvaras, kapacitāti un pārvaldību. Likuma ierosinājuma pamatā ir Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016.gada 24.maija ziņojums par Tieslietu padomes darba pilnveidošanas iespējām.

 

Valsts prezidents aicinājis Saeimu izmantot Tiesiskās vides pilnveides komisijas ziņojumu par pamatu likumdošanas darbam, lai tiktu izstrādāti attiecīgie grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Šādi grozījumi ļautu radīt labākus priekšnoteikumus Tieslietu padomes spējai būtiski ietekmēt tiesu sistēmas attīstību, kā arī sekmētu tiesiskās vides noteiktību un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai

 

Valsts prezidenta vēstules Saeimas priekšsēdētājai pielikums (Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016.gada 24.maija ziņojums)


Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā"

Valsts prezidents iesniedzis izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Nacionālo drošības likumā”. Grozījumu mērķis ir pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus. Likumprojektā ietverta kara laika definīcija un noteikts, ka virspavēlnieks kā leģitīma valsts varas institūcija kara laikam savas pilnvaras rīkoties tas iegūst tikai tad, ja Ministru kabinets valsts apdraudējuma radīto iemeslu dēļ ir aizkavēts pildīt savas funkcijas un rodas neatliekama nepieciešamība pieņemt attiecīgus valsts aizsardzības lēmumus. Papildus likumprojekts paredz, ka nacionālās drošības sistēmas subjektiem nevar aizliegt izpildīt Nacionālās drošības likumā paredzētos pienākumus nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju.

 

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā"

 

Saeimas pieņemtais likums "Grozījumi Nacionālās drošības likumā"

 

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā"

Valsts prezidents iesniedzis izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Grozījums  vērsts uz to, lai nodrošinātu Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas. Likumprojekts paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

 

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā"


Saeimas pieņemtais likums "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā"

 

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā"

Valsts prezidents iesniedzis izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā ļaus nodrošināt Ministru kabineta efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un tiktu nodrošināta operatīva informācijas aprite un lēmumu pieņemšana, likumprojekts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ļauj pieņemt lēmumus, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi ministru kabineta locekļi.

 

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā"


Saeimas pieņemtais likums "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā"