Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja,
Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos
1. panelis: “Tiesiskuma un likuma varas loma valsts ekonomiskajā izaugsmē”
I
Pēdējā laikā bieži publiskajās diskusijās notiek viedokļu apmaiņa par tiesiskumu, tiesiskuma deficītu, tiesisko kultūru un tiesiskuma ienaidniekiem.
Bet ko mēs paši savā ikdienas dzīvē saprotam ar tiesiskumu? Vai tas ir tikai jēdziens, ko mēs apzināmies kā kaut ko svarīgu, bet mums nesasniedzamu? Vai tomēr mēs spējam to izjust un pat arī veidot paši gan savā ikdienas dzīvē, gan arī valstiski?
Tiesiskumu ir grūti definēt un izmērīt. Vienkāršs veids, kā tam pietuvoties, ir saistīts ar sabiedriskajiem procesiem, kas tiek ietverti likumā, kas sabiedrībai kopumā un katram tās loceklim rada iespējas, pienākumus un atbildību.
Ar “likumu” šeit jāsaprot jebkurš vienotā tiesību normu hierarhijā iekļauts normatīvais tiesību akts un tos ieskaujošie vispārējie tiesību principi. Šie abi elementi kopā veido tiesību sistēmu.
II
Būtisks tiesiskuma elements ir sabiedrības ekspektācijas jeb gaidas.
Mēs visi sagaidām, patiesībā mēs paļaujamies, ka visi sabiedrības locekļi ievēros šādi izprastu “likumu”. Precīzāk – mēs sagaidām un paļaujamies, ka konkrētā dzīves gadījumā tiks piemērota tiesību sistēma attiecīga normatīvā tiesību akta un to ietverošu vispārējo tiesību principu izskatā.
Gribu uzsvērt: nevis izolēts, no konteksta izrauts normatīvais tiesību akts, bet gan visa tiesību sistēma, kur pēc noteiktas metodoloģijas tiek atrasts konkrēti piemērojamais normatīvais tiesību akts (bieži vien – vairāki akti) kopā ar to ietverošajiem vispārējiem tiesību principiem.
III
Tiesības un tiesiskums tomēr vēl nav visa dzīve. Daudzas attiecību jomas atrodas ārpus tā. Pat vēl vairāk – demokrātiskā un tiesiskā valstī, kuras nesēja ir pilsoniskā sabiedrība, tiesības drīkst regulēt tikai noteiktas dzīves jomas, savukārt citām jāpaliek cilvēka privātās izvēles ziņā.
Šī ir viena no būtiskajām demokrātisku, tiesisku valstu un autoritāru valsts iekārtu atšķirībām. Autoritāras un it sevišķi totalitāras valsts iekārtas cenšas noteikt un regulēt pēc iespējas lielāku daļu no cilvēka dzīves. Savukārt demokrātijā valsts regulējumam ir zināmas robežas, ko nosaka cilvēktiesības un pilsoniskas sabiedrības pamatprincips – vispārējā rīcības brīvība. Tā mums ir ietverta Satversmes 89. pantā.
Otra būtiska demokrātisku, tiesisku valstu un autoritāru valsts atšķirība ir tiesiskums. Tiesiskums nozīmē, ka tiesības tiek piemērotas bez defektiem, ko Valsts prezidents ir apzīmējis par “četriem tiesiskuma ienaidniekiem”. Tātad bez tiesību nihilisma un patvaļīgiem izņēmumiem, bez tiesību normu apiešanas, bez tiesību normu ļaunprātīgas izmantošanas, bez juridiska formālisma, kas runā pretī veselajam saprātam un loģikai.
IV
Tiesiskums ir cieši saistīts ar likuma kvalitāti. Likuma kvalitāti veido divi elementi: likuma racionalitāte un taisnīgums. Ar likuma racionalitāti mēs apzīmējam to, cik efektīvi likums risina problēmu, kā dēļ tas ir pieņemts. Otrs ar to cieši saistīts ir taisnīgums. Likuma efektivitāte dažkārt var tik sasniegta uz taisnīguma rēķina. Taču šāds likums nebūtu uzskatāms par kvalitatīvu. Labam likumam ir jābūt vienlaikus efektīvam un taisnīgam.
V
Manā ieskatā likuma kvalitāti un tiesiskumu Latvijā bieži vājina arī šādi faktori.
(1) Pārmērīgs likumu grozījumu skaits, kas rada tiesisko nedrošību kā likumu piemērotājiem, tā arī to lietotājiem. Jāapzinās, ka tas ir milzu kavēklis vienveidīgas prakses veidošanai ilgtermiņā.
No vienas puses, daudziem šķiet, ka tiesnesis nav elastīgs un nav spējīgs likumu pielāgot mainīgajiem apstākļiem. Tādēļ it kā būtu nepieciešams likumā regulēt pēdējos sīkumus. Taču tas padara likuma piemērošanu tikai grūtāku un attālina to no taisnīga rezultāta sasniegšanas.
No otras puses, daudziem likuma piemērotājiem šķiet, ka viņiem nav jāuzņemas atbildība un jāatrod pareizs un taisnīgs rezultāts. Tādēļ viņi iet vieglāko ceļu un piemēro likumu formāli. Tas savukārt rada nepieciešamību pēc daudziem likuma grozījumiem.
Tas noved pie apburtā loka, no kā cieš gan likuma kvalitāte, gan tiesiskums un, galu galā, visi sabiedrības locekļi.
(2) Šis faktors konsekventi izraisa nākamo negatīvo efektu, proti, informācijas trūkumu par to, kas likumā vai tā grozījumos tiek paredzēts, kā tas iederas kopējā tiesību sistēmā, kā šis likums tiks piemērots un interpretēts tiesās.
Rezultātā sabiedrība nav droša par savām tiesībām un tām neuzticas. Tā netic pieņemtajiem likumiem, netic likuma varai un rezultātā arī pašam tiesiskumam.
VI
Kolēģi!
Likuma kvalitāte un tiesiskums ietekmē mūs visus ikdienas dzīvē. No likuma un tiesiskuma kvalitātes – tātad no tā, vai likums ir racionāls un taisnīgs un vai un cik lielā mērā ir izskausti iepriekš minētie “četri tiesiskuma ienaidnieki”, ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte.
Daži piemēri.
Uzņēmējdarbības vide. Iedomājieties investoru, kurš vēlas investēt kādā valsī. Viņš divreiz padomās pirms investēs valstī, kur pastāv korupcijas riski, īpašuma tiesības nav precīzi definētas, banku sistēma ir apšaubāma un saistības ir grūti izpildāmas. Nevienmērīga noteikumu izpilde, korupcija, nedrošas īpašuma tiesības un neefektīvi strīdu risināšanas līdzekļi grauj likumīgu uzņēmējdarbību un attālina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas.
Tiesu sistēma. Strīdu risināšanai ir nepieciešama labi funkcionējoša tiesu sistēma. Tā nodrošina likuma darbību praksē. Spēcīga un uzticama tiesu sistēma ir drošas sabiedrības un augošas ekonomikas atslēga. Mums jāuzticas, ka likumi ir kvalitatīvi, ka tiesiskums darbojas bez defektiem un, ja tomēr kaut kas noiet greizi, būs tiesas, kas īstenotu mūsu tiesības.
Taču tiesu sistēma, kam sabiedrība neuzticas, nevar pildīt savu uzdevumu, kas tai varas dalīšanas sistēmā ir uzticēts – risināt konfliktus sabiedrības locekļu starpā. Tas ir īpaši svarīgs faktors ekonomikā, kuras efektivitāte ir tiešā veidā atkarīga no tiesiskās vides, kādā tā darbojas.
Sabiedrības veselība. Tā ir viena no labi funkcionējošas ekonomikas priekšnosacījumiem. Savukārt kvalitatīvi likumi, kas aizsargā sabiedrības veselību un kas tiek tiesiski piemēroti, ir viens no sabiedrības veselības priekšnosacījumiem. Tas īpaši skaidri iezīmējas pašreizējos pandēmijas apstākļos.
Ja sabiedrības veselība tiks kropļota nekvalitatīvu likumu vai tiesiskuma defektu dēļ, tad tas automātiski kļūst par ekonomisko izaugsmi ierobežojošu faktoru.
VII
Kolēģi!
Šī gada sākumā, 2020. gada 18. februārī, “Jurista Vārdā” tika publicēta statistika par sabiedrības uzticību tiesu varai Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Secinājums skarbāks par skarbu. Latvijas iedzīvotāji justīcijai vairāk netic (50 %) nekā tic (37 %). Tepat kaimiņos, Lietuvā, tiesām uzticas 43 %, bet Igaunijā – pat 63 % iedzīvotāju. Eiropas rekordiste ir Dānija (86 %), savukārt antirekords fiksēts Horvātijā, kur tiesu sistēmai tic tikai 20 % sabiedrības.
Tālāk. Atkal jau kuru gadu tiesnešu pašnovērtējuma rādītāji par savu neatkarību ir zemi – vidējais pašvērtējums ir viszemākais starp visām ES valstīm. Šo aptauju veica Eiropas tieslietu padomju tīkls. Latvijas tiesnešu ieskatā, kas piedalījās aptaujā, viņu neatkarību apdraud gan valdība, gan lietas dalībnieki, gan sociālie tīkli u. c.
Vai kāds ir veicis šo datu analīzi, kāds ir mēģinājis iedziļināties un saprast, kāpēc saņemam šādas atbildes gan no sabiedrības, gan arī no pašiem tiesnešiem – tieši no tiem, kuri tur tiesiskumu savās rokās ik dienas? Mēs šo statistiku saņemam katru gadu, un tā ir un paliek nemainīga.
VIII
Noslēgumā gribētu uzsvērt, ka tiesiskumā vissvarīgākais ir tas, ka gan likuma radītāji, gan likuma piemērotāji, gan sabiedrība kopumā likumu uztver kā vērtību pati par sevi.
Mēs esam tiesiska valsts, un tiesiska valsts balstās uz likumu kā vērtību. Tādēļ mums sistemātiski jāidentificē un jāizskauž trūkumi gan likuma kvalitātē, gan tiesiskumā.
Kolēģi, sāksim ticēt, ka likums un tiesiskums ir paliekošas vērtības, kas ir viens no mūsu dzīves kvalitātes pamatiem, un rīkosimies tā, lai tos nosargātu un uzlabotu!