Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Rīgas pilī notikusi diskusija par Latvijas tiesu varai aktuālajiem jautājumiem


alternative text
22. februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Raimonds Vējonis atklāja diskusiju ciklu “Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi”. Pirmās diskusijas centrā bija tiesnešu profesija, tās standarti, vajadzīgās prasmes un sadarbība ar dažādām sabiedrības grupām.

Valsts prezidents R. Vējonis, atklājot cikla pirmo diskusiju, uzsvēra pārmaiņu nepieciešamību tiesu sistēmā, pateicās visiem, kuri jau ir sākuši rīkoties, lai sistēmu pilnveidotu, kā arī atgādināja par tiesnešu svarīgāko uzdevumu – nodrošināt taisnīgumu. “Nav mazu vai lielu lietu. Katrā atsevišķā gadījumā tiesnesim ir jābūt gatavam izskaidrot savu lēmumu un pamatot, ka taisnīgums ir ticis nodrošināts. Aktīvs dialogs ar sabiedrību, nevairīšanās no problēmu publiskas apspriešanas un risināšanas, pašas tiesu varas rūpes par tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanu – tas raksturo stipru tiesu varu,” uzsvēra R. Vējonis.

Arī Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš savā prezentācijā uzsvēra taisnīguma nozīmīgumu.  A.Laviņš uzsvēra, ka taisnīgu spriedumu veido ne tikai likumā noteiktais, bet arī sabiedrībā vispāratzītais, pašsaprotamais taisnīgums. Tiesnešu rīcībā jābūt argumentiem, kas spēj iebilst tādiem likumiem, kas stāv priekšā taisnīgumam.

Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu padomes locekle Ilze Freimane raksturoja līdzšinējo jauno tiesnešu atlases kārtību, analizējot tās trūkumus, un plānoto, kas ļautu rūpīgāk vērtēt jauno tiesnešu prasmes un personīgās īpašības, sevišķi, godīgumu. I.Freimane arī atgādināja, ka “tiesības ir dzīvas, tās nepārtraukti transformējas. Tāpēc arī tiesnesim ir jābūt orientētam uz savu profesionālo izaugsmi visas karjeras laikā.”

Īpašu diskusijas apmeklētāju interesi izraisīja TV3 producenta un žurnālista Arņa Krauzes prezentācija, kuras sākumā viņš demonstrēja piemērus – ziņu sižetus, kuros tiesneši atsakās skaidrot savus spriedumus žurnālistiem, tādējādi atsakot paskaidrojumu arī sabiedrībai. A. Krauze minēja arī virkni tiesnešu, kuru sadarbība ar mediju pārstāvjiem raksturojama kā cieņpilna un profesionāla. Žurnālista un viņa kolēģu vērtējumā pēdējo desmit gadu laikā tiesnešu un tiesu sistēmas komunikācija ir uzlabojusies, taču ir sperami vēl vairāki nozīmīgi soļi, lai panāktu, ka “tiesnesis piecos teikumos žurnālistam var paskaidrot spriedumu, kas izklāstīts uz 50 lapām”.

Runātāju vidū bija arī Dr. phil. Skaidrīte Lasmane, kas vērtēja to, kā panākt uzticēšanos tiesu varai un rosināja aizdomāties par Latvijas tiesnešu identitāti, kā arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs, kurš raudzījās uz tiesneša profesiju no jurista skatpunkta.

Noslēgumā uz pasākumu aicinātie tiesneši, tiesu politikas veidotāji un tiesu varai piederīgas personas, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji, žurnālisti un citi jomas lietpratēji spraigi diskutēja par prezentācijās izskanējušajiem argumentiem pārmaiņu nepieciešamībai tiesu varas sistēmā.

Saistītais saturs:


Citas ziņas