Andra Levite
Valsts prezidenta dzīvesbiedres Andras Levites uzruna biedrības “Zero Waste Latvija” diskusijā “Plastmasa zem lupas”

Labvakar, mīļie diskusijas rīkotāji, dalībnieki un klausītāji!

Man patiesi ir liels gods, ka šovakar esmu uzaicināta teikt uzrunu ekspertu diskusijas atklāšanā.

Pirmkārt, gribu pateikties tiem desmit dalībniekiem no Latvijas, kuri gada sākumā piedalījās Eiropas mēroga pētījumā, meklējot un diemžēl arī atklājot dažādus ftalātus un fenolus dalībnieku urīnā. Viņi to darīju mūsu visu vietā, jo nav šaubu, ka arī mūsu nedalībnieku paraugi būtu ar pozitīvu iznākumu.

Pozitīvs iznākums medicīnā diemžēl nozīmē, ka meklētā slimība vai toksiskā viela ir atrasta. Tas attiecīgajam cilvēkam nozīmē kaut ko negatīvu, nepatīkamu.

Jūs, pārstāvji no “Zero Waste Latvija”, Pasaules Dabas fonda, biedrības “Zaļā brīvība”, Ekodizaina kompetences centra, Baltijas vides foruma, esat apņēmušies izgaismot acīm neredzamu, bet vidē viscaur esošu bīstamību.

Kopš dažādi fenoli kā plastmasas izejviela un dažādi ftalāti kā plastmasas mīkstinātāji ir ienākuši mūsu ikdienas dzīvē, tā it kā ir kļuvusi ērtāka (piemēram, plastmasā iepakotie pusfabrikāti), vieglāka (pudeles/iepakojumi dzērieniem), raibāka (sienas tapetes), skaistāka (kosmētika), jautrāka (bērnu un pieaugušo rotaļlietas), siltāka (grīdas paklāji), tīrāka (šķidrās ziepes) un pat nelaimes gadījumā pārdzīvošanai drošāka (infūzijas, medicīniskās sistēmas).

Uzskaite nebūt nav pilnīga, bet skaidri redzams, ka fenoli un ftalāti ir mums visur apkārt. Mēs tos uzņemam, elpojot caur plaušām, ēdot caur barības sistēmu, ieziežot caur ādu un ievadot medikamentus caur asins cirkulāciju.

Šos faktus zinot, krist izmisumā un uzsākt dzīvi kā eremītam kādā pasaules nostūrī – mūs neglābs, jo vējš un ūdens mums, cilvēkiem, pasaulē ir kopīgi, un ftalāti ir atrasti pat Antarktīdā.

Atliek vien iet grūto un lēno ceļu – lēmumu un likumu pieņemošajām iestādēm ar zinātniskiem pētījumiem pierādīt – visticamāk, atkārtoti – ftalātu un fenolu veselībai bīstamās un kaitīgās sekas.

Līdz ar paaugstinātu ftalātu līmeni cilvēka ķermenī zinātniski pētījumi, kas veikti pasaules universitātēs ar augstu reputāciju, saredz sakritību ar samazinātu fertilitāti gan sievietēm, gan vīriešiem (ftalātiem ir sieviešu hormonam estrogēnam līdzīga iedarbība uz endokrīniem orgāniem – endocrine disruptors). Tāpat tie var veicināt arī kardiovaskulārās slimības, aptaukošanos, uzvedības traucējumus (ADHD).

Cīnīties un ārstēt iepriekš minētās problēmas post factum ir krietni dārgi, laikietilpīgi un bieži vien ar neapmierinošu iznākumu.

Eiropas Savienība ir demokrātiski leģitimēta organizācija, kur balsstiesīgas ir 27 valstis. Lai nonāktu pie kopīga lēmuma, tas prasa laiku. Un arī, ja kopīgais lēmums un likums ir pieņemts, vienmēr ir zināms pārejas periods tā īstenošanai. Turklāt produkti, kam sastāvdaļās ir ftalāti un fenoli, Eiropas Savienībā un Latvijā tiek ievesti no visas pasaules, arī no tām valstīm, kur drošības standarti vispār netiek apspriesti un bieži – noklusēti vai neievēroti.

Bet starplaikā mums nav bezspēcīgi jāgaida, jo mums ir alternatīvas:

  1. Mums pašiem ir pienākums rūpēties par savu veselību, piemēram, atmest kaitīgos ikdienas ieradumus, kas vājina veselību un potencē ftalātu un fenolu bīstamo iedarbību;
  2. Mēs visi, atbildīgi pieauguši cilvēki, varam ieguldīt dažas minūtes no mūsu dzīves, lai izlasītu produktu sastāvdaļas un nepirktu produktus ar iespējami toksiskām vielām;
  3. Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu, kas ražo pārtikas un sadzīves produktus, sākuši (spiestā kārtā brīvprātīgi) atteikties no vielām ar pierādītām toksiskām blaknēm. Naudai ir sāpīga vara;
  4. Lai nebūtu nepieciešams studēt ķīmiju, lai saprastu produktu sastāvdaļu aprakstu, ir attīstītas dažādas lietotnes, kas palīdz iepirkties;
  5. Vairākās Latvijas pilsētās cilvēki ar nākotnes skatu ir nodibinājuši beziepakojumu veikalus ar plašu izvēli;
  6. Tradicionālie tirgi ar vietējiem un sezonāliem produktiem iztiek bez plastmasas (āboliem, kartupeļiem daba līdzi ir devusi perfektu “iepakojumu”).

Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē, briesmas mūsu dzīvībai un veselībai draud no daudzām pusēm. Pašlaik cilvēce cīnās, inficējas un arī mirst ar neredzamu vīrusu. Vēl nav noskaidrots, kāpēc šis vīruss kļuva tik agresīvs un nāvējošs. Turpretim ir noskaidrots, ka daudzi ftalāti un fenoli atstāj nevēlamas izmaiņas cilvēka ķermenī.

Pateicoties jums, šis fakts nonāks Latvijas sabiedrības redzeslokā un apziņā. Zinot, ka jums ir partnerorganizācijas visā Eiropā, esmu pārliecināta, ka jūsu balsis sadzirdēs arī visā pasaulē.

Novēlu mums visiem diskusiju ar jaunām atziņām un priecīgus Ziemassvētkus!

10.12.2020. Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite atklāj biedrības “Zero Waste Latvija” diskusiju “Plastmasa zem lupas”