Augsti godātais Ukrainas vēstnieka kungs!
Dārgā Vaivaru rehabilitācijas centra valde un darbinieki!
Sirsnīgi sveicināta Rūta Dimanta, ziedot.lv vadītāja!
Varonīgie Ukrainas karavīri un mediķi!
Mīļie klātesošie!
Man ir liels gods šodien ciemoties pie jums Vaivaru rehabilitācijas centrā.
Vaivaru rehabilitācijas centrs ir vieta, kur daudziem cilvēkiem pēc operācijām, traumām, iedzimtiem veselības traucējumiem profesionāli, augstvērtīgi ir palīdzēts atgriezties ikdienas dzīvē.
Līdz šim palīdzību lielākoties saņēma mūsu valsts iedzīvotāji.
Bet kopš vasaras, īsā laikā jūs, dārgie Vaivaru rehabilitācijas centra darbinieki, esat izveidojuši mierpilnu saliņu, kur Ukrainas civiliedzīvotāji un varonīgie karavīri var dziedēt gan fiziskās, gan dvēseliskās brūces. Krievijas cirstās brūces ukraiņu cilvēkos.
Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji šeit saņem medicīnisku palīdzību, bet kopš vasaras papildus notiek profesionāla sadarbība ar Ukrainas ārstiem-ekspertiem.
Līdzīgu sadarbību pavisam nesen Pusaudžu resursu centrs Latvijā izveidojis ar Gen.Ukrainian, organizāciju, kas rūpējas par pusaudžu mentālo veselību un kuras patronese ir Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.
No profesionālo zināšanu un pieredzes apmaiņas vienmēr iegūst abas puses.
Bez šaubām, Vaivaru nosaukums ieies šī kara vēsturē kā pretstats Bučai, Irpiņai, Mariupolei un citām bēdīgi slavenām vietām.
***
Mana paaudze uzauga ar tēviem un mātēm, kuri bija pārdzīvojuši Otro pasaules karu. No tiem, kuri dzīvi atgriezās no kara, daudzi atgriezās bez kājām, rokām vai acīm. Tie bija visiem acīmredzami ievainojumi. Mūžīgs atgādinājums par briesmīgo pagātni.
Taču toreiz, pēckara gados, vēl nebija izpratnes par iespējamu mentālās veselības traumu vai sekojošo post traumatisko stresa sindromu (PTSS).
Vīriešiem pavēlēja novilkt kara uniformas, noslaucīt kara putekļus un doties darbā likvidēt kara sekas.
Tāpat no sievietēm sagaidīja aizmirst vai vismaz nerunāt par kara nežēlībām, tai skaitā izvarošanu, un rūpēties par ģimenēm.
Lielākā daļa tā arī darīja, un turpmākajos gados vienkārši funkcionēja, bet nekad vairs nedzīvoja pilnvērtīgu, laimīgu dzīvi.
Šādas kara traumu pārvarēšanas metodes biežas sekas bija pašnāvības, nervu sabrukumi, murgi naktīs, dažādas atkarības.
Šodien gan medicīniskie darbinieki, gan sabiedrība ir sapratusi, ka neredzamās, emocionālās traumas var būt tikpat sāpīgas vai pat vēl sāpīgākas nekā redzamās – fiziskās.
Nevienam cilvēkam nebūtu jākaunas meklēt palīdzību, ja pēc karā redzētajām un piedzīvotajām briesmām cilvēku moka atmiņas (flashback) neparedzamos mirkļos, miega traucējumi, garastāvokļa maiņas un citi simptomi, tātad – PTSS.
***
Jūs, Ukrainas varoņi, pārliecinoši aizstāvat savu dzimteni. Visi latvieši un daudzi jo daudzi cilvēki visā pasaulē jūs patiesi apbrīno. Personīgi esmu priecīga jūs redzēt drošībā šeit, Vaivaros.
Aicinu jūs strādāt ar labi izglītotiem un motivētiem Vaivaru rehabilitācijas centra ārstiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, protēzistiem. Arī ja fiziskā rehabilitācija dažreiz var prasīt smagu piepūli ar mokoši lēniem panākumiem.
Aicinu jūs apmeklēt psihologus vai psihiatrus, lai iemācītos, kā nepieciešamības mirkļos atgūt mieru un kā atmiņā sakārtot briesmīgās kara ainas.
***
Taču ne tikai Vaivaros, bet arī uz vietas Ukrainā latviešu brīvprātīgie cenšas palīdzēt ukraiņiem.
Kad šovasar biju Kijivā, lai piedalītos Olenas Zelenskas rīkotajā samitā, satiku vienu no viņiem – mikroķirurgu Olafu Libermani, kurš militārajā hospitālī pavada garas stundas operācijas zālē.
O. Libermanis cīnās par katru cilvēku, lai novērstu amputāciju, lai viņš pēc kara ikdienas varētu turpināt dzīvi bez fiziskiem ierobežojumiem.
Liela daļa no minētās palīdzības nebūtu iespējama bez Rūtas Dimantas. Viņa nenogurstoši aicina atcerēties par portālu ziedot.lv, kur mūsu cilvēki var ziedot Ukrainai.
Bez šaubām, arī šis karš reiz beigsies, kā visi nejēdzīgie kari cilvēces vēsturē ir beigušies.
Tad Ukrainai būs vajadzīgi spēcīgi, savu veselību atguvuši vīrieši un sievietes, lai:
- atjaunotu no Krievijas karaspēka sagrauto Ukrainas infrastruktūru;
- liecinātu par krievu kara noziegumiem starptautiskajā tribunālā, tādā pašā kā Nirnbergas tribunāls, kas notika no 1945. līdz 1949. gadam un kur tiesāja nacistiskās Vācijas galvenos kara noziedzniekus;
- audzinātu garīgi stipru, bet – galvenais – laimīgu jauno ukraiņu paaudzi.
Paldies visiem profesionālajiem palīgiem šeit, Vaivaru rehabilitācijas centrā!
Paldies Rūtai Dimantai!
Slava Ukrainai!
