Ņemot vērā, ka Krievijas tālāka karaspēka koncentrēšana Ukrainas pierobežā un Baltkrievijas teritorijā turpina saasināt saspringto situāciju reģionā, 27. janvārī kaimiņos esošo valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas – vadītāju ārlietu un nacionālās drošības padomnieki tradicionāli pulcējās Viļņā, kur tika spriests par saskaņotu tālāko rīcību.
Sanāksmes dalībnieki vienprātīgi atzina, ka Krievijas ultimāts Rietumvalstīm ir skaidrs apliecinājums Krievijas apņēmībai mainīt Eiropas drošības sistēmas struktūru un pasaulē pastāvošo kārtību, kas pēc II Pasaules kara, ieguldot milzīgus pūliņus, tika izveidota, balstoties uz cilvēktiesību, starptautisko tiesību un līgumu ievērošanas principiem. Tas ir mēģinājums piespiest pasauli atgriezties situācijā, kur vara ir tiem, kuriem ir spēks, un nav nekādas nozīmes valstu un tautu tiesībām būt brīvām un pašām izvēlēties savu likteni.
Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka šobrīd ir svarīgi paļauties un iestāties par vērtībām, kas kā kodols vieno sabiedrotās Rietumvalstis – vērtībām, kas garantē mieru un stabilitāti un bez kurām mūsu valstīm šobrīd pieejamā kolektīvās drošības sistēma nebūtu iespējama. Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai nepieļautu jebkādu tālāku šķelšanos Eiropas valstu vidū.
Ukraina pašreiz cīnās par Rietumvalstu vērtībām, un mums ir pienākums sniegt tai visu nepieciešamo politisko, ekonomisko un militāro atbalstu šajā cīņā. Izlēmīga sabiedroto rīcība un konkrēts atbalsts ir tas, kas Ukrainai nepieciešams, lai tā spētu pārliecinošāk stāties pretī Krievijai un novērst potenciālu tās iebrukumu Ukrainas teritorijā. Baltijas valstis un Polija ir un būs Ukrainas suverenitātes un neatkarības aktīvākie atbalstītāji.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistās ar reģionālajiem apdraudējumiem, kā arī iespējamie veidi, kā kopīgi stiprināt reģiona drošību un aizsardzības spējas NATO ietvaros. Tāpat tika atkārtoti uzsvērta augstā NATO aktīvās klātbūtnes nozīme Baltijas valstu un Polijas drošības garantēšanā.