21. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Igaunijas Republikas prezidentu Alaru Karisu (Alar Karis) un Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nauseda) pārrunāja bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu Baltijas valstu gaisa telpā un nepieciešamību stiprināt NATO aizsardzības spējas austrumu flangā.
Valsts prezidents kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem stingri nosodīja Krievijas Federācijas institūciju un amatpersonu apgalvojumus, ka Baltijas valstis jebkad būtu ļāvušas vai plānotu atļaut izmantot savu teritoriju un gaisa telpu dronu uzbrukumiem Krievijas Federācijas teritorijai. Amatpersonas arī noraidīja un kategoriski nosodīja Krievijas izteiktos draudus Latvijai ANO Drošības padomes sēdē 19. maijā.
Baltijas valstu līderi novērtēja NATO sabiedroto ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, veicot Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, kā arī nodrošinot sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, tostarp NATO aktivitātēs “Baltijas sardze” (Baltic Sentry) un “Austrumu sardze” (Eastern Sentry).
Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību NATO turpināt ieguldīt aizsardzības spējās, sevišķi pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējās. Vienlaikus E. Rinkēvičs atzīmēja, ka aliansei jāpārskata spēju mērķi, lai efektīvāk vērstos pret aktuālajiem izaicinājumiem un apdraudējumu, kā arī jāstiprina Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija.
Baltijas valstu prezidenti telefonsarunā vienojās par kopīgu paziņojumu: