11. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piemin 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka kaprāles un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieres Līnas Čankas-Freidenfeldes (1893-1981) lomu cīņā par Latvijas neatkarību.
Kurzemniece Līna Čanka ir pirmā no trim sievietēm, kurai piešķirts Lāčplēša Kara ordenis (III šķira). Līna Čanka bija jaunākais apakšvirsnieks 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā un piedalījās visās tā kaujās, tostarp 1916. gadā Nāves salā un vēlāk Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna, izceļoties ar drosmi un neatlaidību arī nepārtrauktā ienaidnieka ugunī un ievainota.
Par cīņām 1915. gada 22. oktobrī pie Slokas un par izlūku gājieniem 1916. gadā Nāves salā Līna Čanka apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.
Latviešu strēlnieku vienībās Līna Čanka 1915. gadā iestājās brīvprātīgi. Lai apietu nosacījumu, ka par strēlniekiem var pieteikties tikai vīrieši, Līna Čanka bija pierunājusi kādu jaunekli pieteikties viņas vietā un uzrādīt viņas mirušā brāļa dokumentus Tā Līna Čanka ieguva arī savu pseidonīmu – Jānis Čanka.
Par spīti īsi apgrieztajiem matiem, Līnas Čankas viltība atklājās uzreiz un viņu gribēja izslēgt no strēlnieku sarakstiem, taču viņai izdevās pārliecināt Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteju ļaut viņai pildīt karavīra pienākumus.
Līna Čanka 1919. gadā iestājās Latvijas armijā un dienēja 5. Cēsu kaujinieku pulkā. No Latvijas armijas atvaļināta 1920. gada maijā.
Līna Čanka ir dzimusi 1893. gada 5. novembrī Rendas pagasta “Mežzīlēs”, mācījusies zemkopību. Līna Čanka apprecējās ar Latvijas armijas karavīru Ernestu Freidenfeldu. 1927. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Mirusi 1981. gada 9. jūnijā. Atdusas dzimtas kapos blakus vīram Mežzīļu kapsētā Rendas pagastā.
Valsts prezidents, godinot Līnas Čankas piemiņu, nolika ziedus viņas atdusas vietā Mežzīļu kapsētā 2026. gada 5. novembrī.
Informācijai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizsāka tradīciju Lāčplēša dienā izcelt un pieminēt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vēsturisko lomu, pašaizliedzību un ieguldījumu Latvijas vēsturē.
2025. gadā – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Lācis
2024. gadā – Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Valija Valērija Jansons-Veščuna
2023. gadā – Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Elza Žiglevica
Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. To pasniedza no 1920. līdz 1928. gadam.
