Runu konkursa laureāti
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Valsts prezidenta kanceleja aicināja 5.-12. klašu skolēnus iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai.  Šogad 5.-6. klašu, 7.-9. klašu un 10.-12. klašu grupās konkursā kopā tika saņemtas 524 skolēnu uzrunas. Katras grupas 1. vietas ieguvējs savu uzrunu nolasīja Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī 18. novembrī. Jaunāko klašu grupā šogad par uzvarētājiem tika atzīti divi skolnieki.

2026. gada 18. novembrī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves uzstājās Olaines pamatskolas 5.c klases skolnieks Artjoms Mežeckis, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas 6. klases skolnieks Kirils Gura, Pāvilostas pamatskolas 8. klases skolniece Emīlija Siliņa un Aglonas vidusskolas 12. klases skolniece Elizabete Botore-Tumova. 

Artjoma Mežecka uzruna

Esiet sveicināti, mani mīļie Latvijas iedzīvotāji!

Par Latviju – savu dzimteni – esmu daudz dzirdējis savā ģimenē. Mans tētis dien Latvijas armijā. Viņš ir daudz stāstījis par savu dienestu un to, cik svarīgi ir būt atbildīgam, drosmīgam un palīdzēt citiem. Viņš ir arī palīdzējis apmācīt Ukrainas karavīrus.

Klausoties tēta stāstos, es labāk saprotu, cik svarīgi ir novērtēt mieru un drošību, kas mums Latvijā ir. Brīvība un drošība nav pašsaprotamas. Par tām ir jārūpējas. Es lepojos ar savu tēti, jo viņš ar savu darbu palīdz citiem un rūpējas par mūsu valsts drošību. Un gribu, lai reiz arī viņš varētu lepoties ar to, ko esmu paveicis Latvijas labā.

Mans tētis palīdz sargāt Latviju ar savu dienestu. Arī es, lai gan vēl esmu bērns, varu kaut ko darīt Latvijas labā. Es varu labi mācīties, būt godīgs un turēt doto vārdu. Ja mēs palīdzēsim, uzklausīsim un cienīsim cilvēkus sev līdzās, varēsim veidot drošu, gudru un cilvēkiem draudzīgu Latviju. Mēs varam rūpēties par Latvijas dabu un labi mācīties, jo zināšanas ir mūsu nākotnes spēks.  Katrs cilvēks ar savu darbu un rīcību var palīdzēt savai valstij. Jo Latvija nav tikai zeme, kurā mēs dzīvojam. Latvija esam mēs paši! 

Es gribētu redzēt Latviju drošu, gudru, stipru un cilvēkiem draudzīgu. Es gribētu dzīvot valstī, kurā cilvēki cits citam palīdz, jaunieši vēlas šeit palikt un veidot savu nākotni, bet latviešu valoda skan gan skolās, gan mājās. Lai Latvijā izaug drosmīgi, gudri un atsaucīgi cilvēki. Cilvēki, kuri novērtē brīvību, un ir gatavi rūpēties par savu valsti.

Latvija ir mūsu mājas. Tās nākotne ir mūsu rokās.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Kirila Guras uzruna

Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! 

Šodien mēs atzīmējam ļoti svarīgu dienu – Latvijas neatkarības proklamēšanas 108. gadadienu. 

Kad biju mazs, manā valstī sākās karš. Tagad es dzīvoju Latvijā. Es eju skolā, mācos latviešu valodu. Man šeit ir draugi un vietas, kas man patīk. Pamazām Latvija ir kļuvusi par manām mājām. 

Šodien man neatkarība nozīmē iespēju dzīvot mierīgā valstī, nebaidīties par sevi un saviem radiniekiem, nedzirdēt trauksmes signālus un zināt, ka rītdiena būs vienkārši parasta diena. 

Latvijas neatkarība nav tikai tās vēsture. Tā ir arī mūsu atbildība – kaut kas, ko ikvienam no mums ir jāsaudzē katru dienu. 

Latvijā dzīvo cilvēki ar dažādiem stāstiem, valodām un tradīcijām. Stipra valsts sākas ar cilvēkiem, kuri prot cienīt viens otru, palīdzēt un būt vienoti tad, kad tas ir svarīgi. Katrs no mums var kaut ko darīt savas valsts labā. Tieši no katra cilvēka mazajiem darbiem sākas Latvijas lielā nākotne. 

Es vēlos, lai mūsu nākotne būtu mierīga un droša. Lai bērni varētu mierīgi spēlēties un mācīties, bet pieaugušie – strādāt un rūpēties par savu ģimeni. 

Es novēlu Latvijai kļūt vēl skaistākai, stiprākai un interesantākai. Lai šeit būtu arvien vairāk iespēju gan bērniem, gan pieaugušajiem. 

Man gribas ticēt, ka pēc daudziem gadiem mēs, šodienas bērni, varēsim padarīt Latviju vēl labāku un lepoties ar to, ka esam uzauguši tieši šajā valstī. 

Daudz laimes dzimšanas dienā, mīļā Latvija! 

Lai Tev priekšā vēl daudz laimīgu gadu!

Emīlijas Siliņas uzruna

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

Latvija ir mūsu kopīgās mājas. Mēs šeit dzīvojam, mācāmies, strādājam, veidojam ģimenes un sapņojam par labāku nākotni. Latvijas spēks slēpjas cilvēkos, viņu drosmē, neatlaidībā un mīlestībā pret savu zemi.

Mūsu senči cīnījās par iespēju dzīvot neatkarīgā valstī, runāt latviešu valodā un pašiem lemt par savu nākotni. Tāpēc mums ir jānovērtē tas, kas mums šodien ir dots, un jārūpējas par Latvijas neatkarību, valodu, kultūru un demokrātiskajām vērtībām. Mums ir svarīgi ne tikai atskatīties uz paveikto, bet arī godīgi izvērtēt problēmas, kas vēl jāatrisina, un domāt par to, kādu Latviju mēs atstāsim nākamajām paaudzēm.

Latvija ir un būs Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas sniedz virkni iespēju izglītībā, kultūrā un biznesā. Taču piederēt Eiropai ir arī atbildība. Mums ir jāsadarbojas ar citām valstīm, jāievēro demokrātijas principi un kopīgi jārisina visas Eiropas Savienības problēmas.

Šogad Latvijā notika Saeimas vēlēšanas. Brīvas vēlēšanas ir liela vērtība. Tā ir iespēja pašiem lemt par savu dzīvi. Vēlēšanās ir jāpiedalās, jo mēs lemjam ne tikai par Saeimas sastāvu. Mēs lemjam par to, kā rūpēsies par mūsu veselību, par to, kādās skolās mācīsimies, un par to, cik droša būs mūsu ikdiena. Tagad jaunievēlētās Saeimas pienākums ir strādāt Latvijas un tās iedzīvotāju labā. Es aicinu viņus uzklausīt dažādus viedokļus, meklēt kopīgus risinājumus un atcerēties, ka viņu galvenais uzdevums ir kalpot sabiedrībai.

Demokrātijā ir dabiski, ka cilvēkiem ir atšķirīgi uzskati. Mēs varam nepiekrist cits cita viedoklim. Taču domstarpības nedrīkst kļūt par iemeslu naidam un sabiedrības sašķeltībai. Mums ir jāmācās diskutēt cieņpilni, mums jāmācās meklēt kopīgo. Jo demokrātija nav tikai vēlēšanas reizi četros gados – tā ir atbildības uzņemšanās un demokrātijas kopšana ikdienā. Arī jaunieši var piedalīties savas kopienas veidošanā, piemēram, iesaistoties skolēnu pašpārvaldē, brīvprātīgajā darbā vai vides sakopšanas pasākumos.

Mums visiem jāatceras - stipra valsts sākas ar aktīviem, zinošiem un atbildīgiem cilvēkiem, kas prot viens otru cienīt.

Dievs, svētī Latviju!

Elizabetes Botores-Tumovas uzruna 

Valsts prezidenta kungs, dārgie līdzpilsoņi!

Vai mani kāds dzird?

Esmu balss. Balss ar spēku un spēju mainīt, radīt un veidot jaunas lietas. Bet vai mani kāds tiešām dzird? Vai jaunieši Latvijā tiek uzklausīti?

Latvija jauniešiem sniedz iespējas attīstīties un augt – tā ir vieta, kur realizēt savus mērķus, nebaidīties kļūdīties un būt sadzirdētam. Šī ir zeme, kurā esmu dzimusi un kurā mani senči ir lējuši asinis par to, lai mums šodien būtu brīva valsts. Un tā patiešām ir brīva: brīva valodā, brīva izvēlē un brīva sapņos. Mums atliek tikai izmantot šīs iespējas – un viena no nozīmīgākajām ir katra jaunieša balsij tikt sadzirdētai.

Vai jauniešu balsij ir vieta Latvijas nākotnē?

„Jaunākā paaudze”, „nepilngadīgais”, „bērns”, „vēl nepieaugušais”… tie ir apzīmējumi, ar kuriem jaunieši saskaras ikdienā. Taču visi nosaukuma „mazie” reiz izaug. Mēs negaidām, kad mums iedos atļauju runāt – mēs jau šodien rīkojamies savās skolās, novados, zaļajās iniciatīvās un digitālajā vidē. Tāpēc ikvienai valdībai un sabiedrības līderim ir jāredz mūs kā sadarbības partnerus. Mums vajag pieaugušos, kuri nevis pamāca no augšas, bet nostājas līdzās un uzklausa – neatkarīgi no tā, cik skaļa vai klusa šobrīd ir mūsu balss.

Vai mēs drīkstam apstāties pie tā, kas jau ir paveikts? Nē. Mums ir jāturpina iet tālāk: jāiesaista vairāk vienaudžu un atklāti jārunā par to, kas mums rūp – no izglītības kvalitātes līdz mūsu valsts drošībai. Mums ir jābūt drosmīgiem paust savu viedokli un nebaidīties, ka tas kādam var šķist nepareizs. Tikai tā mēs būsim sadzirdēti. Tikai tā mēs spēsim radīt pārmaiņas.

Kam pieder drošības balss?

Es redzu savu nākotni Latvijā – drošā valstī, kurā var pilnvērtīgi dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Zemē, kur virs galvas ir skaidras debesis un ikdienu nepārņem militāra trauksme. Bet droša valsts sākas ar piederības sajūtu, un piederības sajūta dzimst tad, kad tu zini – tava balss ir svarīga. Šo drošību un brīvību neviens mums nedāvina par velti – tā jāsargā mums pašiem. Tā jāsargā ikdienas darbos: piedaloties vēlēšanās, rūpējoties par apkārtējo vidi, atbalstot līdzcilvēkus un kopjot mūsu dzimto valodu. Mēs paši veidojam pasauli, kurā varam brīvi domāt, runāt un rīkoties.

Jo jauniešu balss nav troksnis – tā ir Latvijas nākotnes skaņa.

Tāpēc šodien es prasu: Latvija, vai tu dzirdi mūsu atbalstu? Vai tu dzirdi, ka mēs gribam būt daļa no tevis? Mēs negribam bēgt prom – mēs gribam palikt un celt. Celt savu nākotni, radīt jaunas iespējas un sapņot šeit, savās mājās.

Paldies!

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Edgars Rinkēvičs