Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

 

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir latviešu jurists un politologs.

Dzimis Rīgā 1955. gada 30. jūnijā.

1972. gadā absolvējis Rīgas 2. vidusskolu, tad ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, kur 1973. gadā absolvējis Minsteres Latviešu ģimnāziju.

1982. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti.

1986. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu.

Aktīvi piedalījies Latvijas valsts atjaunošanā 1989.–1991.g.  Latvijas Tautas frontes Domes un Pilsoņu kongresa loceklis. 
1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors. 

Pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā, pirmais Latvijas vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1995.–2004. g.), pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā.

Daudzu svarīgu likumprojektu (tostarp Satversmes tiesas likuma, Administratīvā procesa likuma, Ministru kabineta iekārtas likuma u.c.) līdzautors. Levits ir arī 2014. gadā pieņemtās Satversmes preambulas jeb ievada autors.

Daudzu zinātnisku publikāciju autors par valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem. Izstrādājis daudzus atzinumus Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām, Satversmes tiesai, citām tiesām, valsts pārvaldes iestādēm, kā arī Eiropas Savienības un starptautiskajām institūcijām par dažādiem juridiskiem un tiesībpolitiskiem jautājumiem.  Regulāras publikācijas presē par Latvijas valsts attīstības problēmām. 

Levits bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts.

Vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju (2007.–2013. g.).

Kopš 2004. gada – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis.

Bez dzimtās latviešu valodas pārvalda četras svešvalodas – angļu, franču, vācu, kā arī krievu valodu. 

 

Apbalvojumi

IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000)

Pirmās šķiras Atzinības krusts (2005)

Sabiedrības cieņas balva “Cicerons” starptautiskajā kategorijā par augstu tiesiskuma kritēriju aizstāvēšanu (2011)

Latvijas Zinātņu akadēmijas Dītriha Andreja Lēbera piemiņas balva par izcilu devumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā (2013)

Tieslietu sistēmas I pakāpes goda zīme par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā un pasaulē (2013)

Ministru kabineta Atzinības raksts par izcilu ieguldījumu tiesību zinātņu attīstībā un tiesību jaunradē (2016)

Ministru kabineta balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, kā arī zinātniskiem sasniegumiem tieslietu jomā (2018)

2018. gada Eiropas cilvēks Latvijā (2018)

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (2002), Biznesa augstskolas “Turība” goda doktors (2019)