Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta vēstules būtiskos likumdošanas jautājumos


13.01.2020. Valsts prezidenta viedoklis par likumprojektu "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums" (Nr.43/Lp13).

Valsts prezidents Egils Levits paudis savu viedokli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, kas tiek apspriests virzīšanai uz otro lasījumu Saeimā.

Jautājums, ko regulēs likums, Valsts prezidenta ieskatos, Latvijas sabiedrībai ir ļoti būtisks, jo tas ietver vairākus virzienus, kas nostiprina sabiedrisko mediju kvalitāti un veicina to spēju pildīt savus pienākumus atbilstoši demokrātiskas valsts principiem.

Valsts prezidents uzskata, ka, “neraugoties uz sociālo mediju lomas pieaugumu, tieši demokrātiskā diskursa telpas nodrošināšanai joprojām ir svarīgi mediji. Mērķtiecīgi šo funkciju pilda tieši sabiedriskie mediji, tādēļ tiem ir jāuzstāda augsti demokrātiskās atbildības, profesionālās kvalitātes un ētikas standarti, kas pozitīvi ietekmēs visu Latvijas mediju telpu”.

Komentējot likumprojektu, E. Levits pievērsies tā mērķiem un pamatprincipiem, sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai un kontrolei, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, valdei un galvenajam redaktoram, Ombuda izveidei un darbībai, kā arī sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumiem.


28.11.2019.     Valsts prezidenta vēstule Nr.288 Saeimas priekšsēdētājai I.Mūrniecei un Ministru prezidentam A.K.Kariņam par budžeta un budžeta paketes veidošanu un apspriešanu Saeimā.


01.10.2019.     Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu.

1. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir nosūtījis ierosinājumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” pilnveidei un rosinājis noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir nepieciešams atgriezt sabiedrības sociālajā atmiņā zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt mūsu varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados.

Pilsoniskās sabiedrības aktīvistu aizsāktās tradīcijas kā nacionālās pretošanās kustības atceres dienu atzīmēt 17. martu – dienu, kad profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt, dod iespēju šo dienu noteikt kā visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.

Valsts prezidents uzskata, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena būs būtisks atgādinājums, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien. Ar likumdevēja noteiktu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu Latvijas tauta izrādīs cieņu un godinās savus varoņus, apliecinās Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanu abu totalitāro okupācijas režīmu laikā un atgādinās katra pilsonisko pienākumu aizstāvēt savu valsti.

1998. gada 15. oktobrī konstitucionālais likumdevējs pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Ar Satversmes 4. panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda tika nostiprināta kā viena no Latvijas valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām.

Atzīmējot Valsts valodas dienu 15. oktobrī, būtu iespējams uzsvērt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīmi saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma pastāvēšanā. Tas sekmētu labāku Latvijas valstiskuma pamatu izpratni un dotu iespēju veidot Latvijas sabiedrību vienojošu konstitucionālo identitāti Latvijas kultūrtelpā.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Valsts valodas diena Latvijai piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā. Valsts valodas dienas atzīmēšana 15. oktobrī akcentētu šo dienu kā konstitucionāli svarīgu un visai sabiedrībai kopīgi atzīmējamu dienu. Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu.

Valsts prezidenta vēstule.