Otrdien, 11.novembrī, plkst.15:00 Rīgas pils Ģerboņu zālē notiks Latvijas 90.gadadienai veltītā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Valdis Zatlers ir aicinājis valsts apbalvojumus saņemt 40 apbalvotos. Pārējie, kuriem Ordeņu kapituls Latvijas 90.gadienas priekšvakarā piešķīra valsts apbalvojumus, tos saņems svinīgajās ceremonijās 12., 14. un 17.novembrī. Tāpat otrdien, 11.novembrī, Rīgas pils Sarkanajā salonā tiks atklāta pastāvīgā Latvijas apbalvojumu ekspozīcija "Latvijas valsts apbalvojumi".
Valsts apbalvojumu ekspozīcija tapusi, sadarbojoties Valsts proves uzraudzības inspekcijai un Valsts prezidenta kancelejai, un tajā apskatāmi valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - paraugi. Ekspozīcija ir daļa no Valsts apbalvojumu izstādes, kura iepriekš jau izstādīta gan Latvijā, gan ārpus tās robežām - Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā, Beļģijā un Dānijā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā, kā arī vairākās citās Latvijas pilsētās –Daugavpilī un Ventspilī, šogad to plānots izstādīt vēl arī Berlīnē un Minskā. Izstādes ceļojošās ekspozīcijas tiek izstādītas arī Latvijas skolās, tajā skaitā, no 6. līdz 13.novembrim Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā.
Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn.
Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Novērtēti sportisti, kuri sasnieguši spožas uzvaras olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, un izteikta Latvijas valsts atzinība mazākumtautību pārstāvjiem, kuri ar savu darbu vairojuši mūsu valsts sasniegumus.
Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu. Latvijas valsts apbalvojumi nodibināti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā: 1924.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis; 1938.gadā – Viestura ordenis un Atzinības krusts. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tika atjaunoti arī valsts apbalvojumi: 1994.gadā - Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2004.gadā vēl divi vēsturiskie valsts apbalvojumi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.
Žurnālistus, kuri vēlas atspoguļot apbalvošanas ceremoniju, lūdzam ierasties Preses dienestā līdz plkst. 14:30. Lūgums ievērot pasākuma apģērba etiķeti - uzvalks kungiem un lietišķs kostīms dāmām.
Valsts apbalvojumus 11.novembrī saņem:
Par Atzinības krusta lielkrusta komandieri tiek iecelts:
par spilgtu mūža darbu Latvijas kultūrā un aktīvu sabiedrisko darbību, par latviešu valodas un literatūras stiprināšanu un attīstību, par latviešu tautas kultūras vērtību kopšanu un stiprināšanu
dzejnieks un publicists
Imants Ziedonis
par izcilu Tēvijas mīlestību un īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā
pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs
Dainis Īvāns
par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā un latviskās identitātes veicināšanu
komponists
Imants Kalniņš
par spilgtu mūža darbu Latvijas mūzikā, par Latvijas tēla popularizēšanu pasaulē un ieguldījumu jaunās mūziķu paaudzes audzināšanā
komponists un pianists
Raimonds Pauls
par sevišķiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, tautas gara spēku attīstīšanā un tautas kopības saglabāšanā
Latvijas tautas frontes dibināšanas iniciators, dzejnieks
Jānis Peters
par izcilu Tēvijas mīlestību, par sevišķiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un latviskās pašapziņas veicināšanā
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis, habilitētais ķīmijas doktors, vēstures goda doktors
Jānis Stradiņš
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku tiek iecelts:
par spilgto devumu latviešu teātra mākslā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē
Jaunā Rīgas teātra aktieris
Gundars Āboliņš
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri tiek iecelta:
par izciliem nopelniem tautas kultūras mantojuma saglabāšanā, latviešu tautas deju tradīciju attīstībā un pilnveidošanā
horeogrāfe, dejas pedagoģe, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītāja un Goda virsvadītāja
Marga Apsīte
par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda spodrināšanu pasaulē
paraolimpisko spēļu vicečempions lodes grūšanā
Edgars Bergs
par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbību izglītībā un nopelniem sabiedrības integrācijā
Daugavpils Juzefa Pilsudska Poļu vidusskolas direktore
Gertruda Grāve
par pašaizliedzīgu darbu Latvijas un Lielbritānijas kultūras un izglītības sadarbības veidošanā un stiprināšanā, būtisku ieguldījumu latviešu tradīciju uzturēšanā Lielbritānijā
Latvijas Republikas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē padomniece kultūras jautājumos
Irēna Hamiltone
par nesavtīgu un ilggadēju darbību suitu kultūras vērtību saglabāšanā un popularizēšanā vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī
Kuldīgas rajona Gudenieku etnogrāfiskā ansambļa „Gudenieku suiti” ilggadējā vadītāja, latviešu valodas un literatūras skolotāja
Lidija Jansone
par radošo devumu Latvijas tēlniecībā un nopelniem pieminekļa „Bārenīte”- uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem - veidošanā
tēlnieks
Jānis Aivars Karlovs
par izciliem sasniegumiem sportā, ieguldījumu olimpiskajā kustībā un Latvijas vārda spodrināšanu pasaulē
olimpiskais vicečempions šķēpmešanā
Ainārs Kovals
par ilggadēju, spilgtu un panākumiem bagātu darbību latviešu estrādes mūzikā
dziedātājs
Viktors Lapčenoks
par nesavtīgo devumu Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanā un popularizēšanā
žurnāliste, apgāda „Likteņstāsti” vadītāja, grāmatizdevēja
Anita Mellupe
par mūža darbu pirmsskolas izglītībā
ilggadējā Smiltenes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes „Vālodzīte” vadītāja
Rasma Podiņa
par mūža darbu sākumskolas izglītībā
Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas skolotāja
Velta Polīte
par mūža darbu pirmsskolas izglītībā
ilggadējā Smiltenes pilsētas 2.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja
Edīte Rauza
par izciliem sasniegumiem sportā, par nopelniem šķēpmešanas attīstībā Latvijā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē
olimpiskais vicečempions šķēpmešanā, Latvijas rekordists šķēpmešanā
Vadims Vasiļevskis
par sasniegumiem un devumu Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā
SIA „Tilde” programmizstrādes direktors
Andrejs Vasiļjevs
par spilgtu radošo darbību latviešu teātra mākslā un mūzikā
komponists, Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs
Valdis Zilveris
ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi tiek apbalvots
par nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskajā darbībā
sabiedriskais darbinieks, zemnieku saimniecības „Purlande” vadītājs
Jānis Rasnačs
par nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskajā darbībā, skolu jaunatnes nacionāli patriotisko audzināšanu
sabiedriskais darbinieks, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs
Arnolds Treide
Par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri tiek iecelts:
par sevišķiem nopelniem valsts robežas apsargāšanā
Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis
Gunārs Dāboliņš
Par Viestura ordeņa komandieri tiek iecelts:
par nopelniem Latvijas valsts drošības nostiprināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā
Valsts policijas Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Imants Jānis Bekešs
par nopelniem valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā, ieguldījumu noziedzības apkarošanas darba attīstībā un pilnveidošanā
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšniece, pulkvede
Līga Cīrule
par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Andris Lapiņš
par sevišķiem nopelniem noziedzības apkarošanas darba pilnveidošanā Latvijā
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Arturs Ļūļaks
Par Viestura ordeņa virsnieku tiek iecelts:
par aktīvu sabiedrisko darbību, par valstiskās apziņas ieaudzināšanu pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei
sabiedriskais darbinieks, SIA „Kurzemes cietokšņa muzejs” izpilddirektors, atvaļinātais policijas majors
Ilgvars Brucis
par nopelniem Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes veidošanā un attīstībā, pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu, pilnveidojot Zemessardzes vienību operatīvās spējas un vadības struktūru
Latvijas Republikas Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas (G-3) pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants
Leonīds Kalniņš
par nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, nopelniem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidatoru sociālās aizsardzības darbā
sabiedriskais darbinieks, Latvijas savienības „Černobiļa” valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais pulkvežleitnants
Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks
Par Viestura ordeņa kavalieri tiek iecelts:
par nopelniem Nacionālo bruņoto spēku prestiža celšanā un karavīra tēla spodrināšanā
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Personīgā štāba vecākais preses virsnieks, virsleitnants
Uldis Davidovs
par nozīmīgu sabiedrisko darbību, sevišķiem nopelniem 2.Pasaules kara laikā Latvijas teritorijā notikušo kauju vēstures atspoguļošanā, par Mores kauju piemiņas vietu izveidošanu
Latviešu virsnieku apvienības biedrs, atvaļinātais virsleitnants
Rolands Kovtuņenko
par nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un tās piemiņas vietu veidošanā un tautas nacionālā gara stiprināšanā
sabiedriskā darbiniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja
Biruta Rodoviča
par pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu, nopelniem Zemessardzes attīstībā, nopelniem sporta popularizēšanā Zemessardzē un jauno zemessargu audzināšanā
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 22.kājnieku bataljona Kājnieku rotas komandieris, virsleitnants
Aigars Savickis
ar Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi tiek apbalvots:
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem sešās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, par ieguldījumu Latvijas integrācijā NATO
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2.kājnieku bataljona 2.kājnieku rotas seržants virsseržanta amatā
Normunds Boževnieks
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem piecās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās kaujas vienību sastāvā un ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Operatīvās nodaļas (S-3) 4.klases speciālists, seržants
Andris Lubejs
ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi tiek apbalvots:
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, ieguldījumu Jūras spēku attīstībā un pilnveidošanā
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas Atmīnēšanas vada ūdenslīdēju instruktors, dižmatrozis
Aleksandrs Parfjonovs
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, ieguldījumu Jūras spēku attīstībā un pilnveidošanā
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas Atmīnēšanas vada ūdenslīdējs, dižmatrozis
Jānis Rusiņš