Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē jūsu personisko klātbūtni mūsu valstiskuma svētkos. Esmu pārliecināts, ka šī vizīte vēl vairāk stiprinās politisko un ekonomisko sadarbību starp abām valstīm.
Mēs augstu novērtējam Polijas ieguldījumu reģiona un Latvijas drošībā. Kopš 2017. gada Polija ar savām militārās tehnikas vienībām un aptuveni 160 karavīriem ir iesaistījusies Kanādas vadītajā NATO kaujas grupā Latvijā, Ādažos. Bet Polijas gaisa spēki ir vairākas reizes piedalījušies Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijās. Polija ir arī viena no Rīgā izvietotā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra dibinātājām.
Vēlos pateikties Dudas kungam par produktīvo sarunu, kuras laikā pārrunājām aktīvo mūsu valstu divpusējo sadarbību, tai skaitā aktīvo poļu diasporas darbību Latvijā. Mums arī bija vērtīga domu apmaiņa par Eiropas Savienības aktualitātēm un starptautiskās dienaskārtības jautājumiem.
Latvijai un Polijai ir līdzīgas intereses “Brexit” jautājumos. Tā kā Apvienotajā Karalistē ir ievērojama latviešu un poļu diaspora, abām valstīm ir īpaši svarīgi nodrošināt savu pilsoņu tiesības pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
Latvijai un Polijai ir līdzīga nostāja jautājumos par ES daudzgadu budžetu. Mūsu valstis piešķir lielu nozīmi tradicionālajām politikām – Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai. Neatbalstām pašreizējo piedāvājumu samazināt finansējumu Kohēzijas politikai, jo tas palēninās mūsu valstu tuvināšanos ES vidējam dzīves līmenim. Vienlaikus Latvija un Polija iestājas par vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanu lauksaimniecībā. Tas nozīmē tiešmaksājumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības valstu lauksaimniekiem.
Vienlaikus atzīstam nepieciešamību paredzēt ES budžeta finansējumu, lai rastu atbildes uz jaunajiem izaicinājumiem drošības, aizsardzības un ES ārējās robežas stiprināšanas jautājumos, kā arī, lai veicinātu inovācijas un digitālo attīstību.
Mūsu tikšanās laikā arī pārrunājam reģiona infrastruktūras projektu ieviešanu, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica, kā arī jautājumu par enerģētikas avotu dažādošanu reģionā. Latvijai un Polijai ir līdzīga nostāja Nord Stream 2 jautājumā. Šis projekts veicina Eiropas Savienības atkarību no viena gāzes piegādātāja un ir pretrunā ar ES Enerģētikas savienības principiem. Uzskatām, ka šis jautājums būtu daudz aktīvāk jārisina Eiropas Savienības līmenī.
Polija ilgstoši ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem. Vienlaikus Latvijai un Polijai ir labs potenciāls ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības attīstīšanai. Latvija saredz potenciālu ciešākai sadarbībai augstas pievienotās vērtības nozarēs, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.
Latviešu un poļu tautu jau gadsimtus saista arī cieša sadarbība kultūras jomā. Man ir patiess gandarījums, ka arī šogad Latvijas poļu kopienas kolektīvi piedalīsies Simtgades Latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
Tā kā šogad abas valstis svin savu neatkarības simtgadi, vēlos izmantot šo iespēju un sveikt poļu tautu valsts neatkarības atjaunošanas simtgadē un novēlēt tai labklājību un jaunus sasniegumus nākotnē.
Esmu pārliecināts, ka mūsu valstu draudzīgās attiecības turpinās attīstīties un plaukt!