Valsts prezidents uzsvēra līdzšinējos Latvijas panākumus cīņā ar finanšu noziegumiem, kā arī informēja par turpmāko darbu, lai Latvijas finanšu sistēma netiktu izmantota starptautisku noziegumu veikšanai. Jau tagad Latvijas atbildīgās iestādes, sadarbojoties ar finanšu sektoru, izstrādā rokasgrāmatu, kas būs atvieglojums Latvijas banku sektoram, piemērojot jaunās vadlīnijas cīņā ar finanšu noziegumiem. Runājot par tuvāko reģionu, Latvija vēlētos redzēt vienotu kontroles sistēmu un pieeju Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs cīņai ar naudas atmazgāšanu un starptautiskā terorisma finansēšanu, uzsvēra E. Levits.
Tikšanās laikā E. Levits interesējās par “Swedbank” attīstības vīziju gan uzņēmējdarbības attīstības atbalstam, gan arī par finansējuma pieejamību reģionos. Īpašu uzmanību Valsts prezidents pievērsa mājokļu kreditēšanas jautājumam, it īpaši reģionos.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai tāpat prioritāri svarīga ir cilvēku remigrācija atpakaļ uz dzimteni, un viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras remigrējušie, ir mājokļa finansēšana. E.Levits interesējās par bankas iespējām sniegt piedāvājumu mājokļa finansējumam, ja arī šo cilvēku kredītvēsture Latvijā ir īsa.
Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Egils Levits un “Swedbank” grupas prezidents Jens Henriksons pārrunāja banku digitalizācijas un digitālās plaisas izaicinājumus. Valsts prezidents akcentēja, ka, lai arī ir izprotama banku vēlme efektivizēt savu darbību ar digitāliem rīkiem, ir jāņem vērā sabiedrības intereses, lai banku pakalpojumi būtu pieejami vienlīdzīgā kvalitātē, neatkarīgi no vecuma un dzīves vietas atšķirībām. “Swedbank” no savas puses informēja par aktivitātēm un plāniem finanšu pratības izglītības veicināšanā un bankas pakalpojumu pieejamību reģionos.
