Tika apspriesta šī brīža situācija saistībā ar valdības noteikto ierobežojumu ievērošanu krīzes laikā un medicīnas iestāžu aizsarglīdzekļu apgādes jautājumi.
Noteiktie ierobežojumi un policijas intensīva uzraudzība ir radījuši pozitīvu efektu cīņā ar vīrusa ierobežošanu un vairojuši sabiedrības atbildību. E. Levits un K. Kariņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt Krīzes vadības centru cīņai ar koronavīrusu Covid-19 un padarīt tā darbu redzamāku sabiedrībai.
Tāpat tika pārrunāti ārkārtas situācijas pagarināšanas juridiskie un epidemioloģiskie aspekti.
E. Levits un K. Kariņš apspriedās par personas datu aizsardzības jautājumu ārkārtas situācijā. Abas puses bija vienisprātis, ka šajā jautājumā ir jāievēro gan efektivitātes, gan arī samērīguma principi.
Ņemot vērā ārkārtas situācijas izraisītās sekas mediju nozarē, Valsts prezidents un K. Kariņš vienojās, ka atbalsts medijiem ir jāsniedz. Krīzē ir svarīgs dažādu uzticamu ziņu avotu klāsts, un valdība jau tuvākajā laikā izskatīs mērķtiecīga atbalsta iespējas.
Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta arī konstitucionālo tiesību jautājumiem krīzes situācijās. E. Levits un K. Kariņš atzīmēja, ka 81. panta atjaunošana Satversmē mūsdienīgā, demokrātiskai valstij atbilstošā redakcijā būtu svarīga efektīvākai lēmumu pieņemšanai ārkārtas gadījumos.
Runājot par valdības darbu, K. Kariņš informēja Valsts prezidentu, ka rīt, 2. aprīlī, Saeimā apstiprināšanai amatā virzīs ekonomikas ministra amata kandidātu J. Vitenbergu. Abas puses pauda viedokli, ka šajā krīzes situācijā ekonomikas ministram ir pēc iespējas ātrāk jāpievienojas valdības darbam. Ekonomikas ministram arī būtu jāpieaicina ministrijas vadībā kompetenti speciālisti ar autoritāti.
Tāpat Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka neierastos apstākļos, kādos tagad strādā valsts un pašvaldību iestādes, ir svarīgi rīkoties pēc būtības un ne formāli, tādējādi palīdzot sabiedrībai pārvarēt dažādas grūtības pēc iespējas adekvāti.