Valsts prezidents Egils Levits šodien Berlīnē tikās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru (Frank-Walter Steinmeier), pārrunājot aktualitātes Eiropas Savienībā (ES) un NATO darba kārtībā un tālākos soļus pandēmijas seku pārvarēšanā.
E. Levits un F. V. Šteinmeiers padziļināti pārrunāja aktuālo situāciju, Eiropas valstīm pārvarot COVID-19 pandēmiju un pamazām atgūstot ekonomisko izaugsmi. Abi prezidenti atzina, ka šajā sarežģītajā laikā solidaritāte starp dažādām Eiropas valstīm un arī Austrumu partnerības zemēm ir ļoti būtiska. Tika uzsvērti Ukrainas eirointegrācijas centieni. ES aktuālo jautājumu kontekstā E. Levits pieminēja arī nepieciešamību precizēt un skaidrot likuma varas principus, lai vairotu ES vienotību un valstu līdzīgu izpratni par tiem. E. Levits un F. V. Šteinmeiers akcentēja mediju brīvības nozīmi pandēmijas pārvarēšanā un cīņu ar dezinformāciju.
Runājot par drošību Eiropā, Latvijas un Vācijas prezidenti uzsvēra attīstības plāna “NATO 2030” nozīmi un pašu Eiropas valstu atbildību savas aizsardzības kapacitātes stiprināšanā. Tika apspriesta arī gaidāmā NATO samita darba kārtība š. g. 14. jūnijā Briselē.
Pievēršoties Latvijas un Vācijas sadarbībai, abi prezidenti izteica prieku par tikšanos simboliskā gadā – kad ir apritējuši 100 gadu, kopš Vācija atzina Latviju de iure, un 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un diplomātisko attiecību atjaunošanas.
Tikšanās laikā tika izcelti vairāki kultūras jomas temati. E. Levits pateicās F. V. Šteinmeieram par Vācijas prezidenta lēmumu līdz ar Latvijas prezidentu kļūt par Rīgas Vāgnera nama patronu. Savukārt, pārrunājot Pēterbaznīcas nākotni, abi prezidenti bija vienisprātis, ka būtiskākais ir atrast ilgtspējīgu tās pārvaldības modeli.
E. Levits informēja F. V. Šteinmeieru, ka vizītes laikā Vācijā vakar Frankfurtē ir ticies ar Frankfurtes Grāmatu meses (“Frankfurter Buchmesse GmbH”) direktoru Jirgenu Bosu (Jürgen Boos), piesakot Latvijas interesi kļūt par meses goda viesa valsti kādā no tuvākajiem gadiem. Simboliski šo Latvijas interesi iezīmē arī tas, ka 2025. gadā apritēs 500 gadu kopš pirmās drukātās grāmatas latviešu valodā iznākšanas.