Valsts prezidents Egils Levits, uzturoties oficiālā vizītē Zviedrijā, šodien devās uz Upsalu, lai uzrunātu klātesošos Upsalas Universitātes diskusijā par demokrātiju digitalizācijas laikmetā, tiktos ar Upsalas gubernatoru Jēranu Ēnanderu (Göran Enander), kā arī apmeklētu Upsalas Universitātes Imunitātes, pataloģijas un ģenētikas departamentu un universitātes bibliotēku, kurā tika atklāts 16. gs. Rīgas jezuītu bibliotēkas digitalizācijas projekts un tā krājuma iekļaušana pastāvīgajā ekspozīcijā.
Uzrunājot Upsalas gubernatoru Jēranu Ēnanderu, Valsts prezidents uzsvēra, ka Upsala iemieso divus būtiskus aspektus: tai ir milzīga loma Zviedrijas vēsturē, un tajā pat laikā šodien Upsala ir Zviedrijas intelektuālās domas centrs. Tāpat Valsts prezidents novērtēja Upsalas ekonomiskās attīstības dimensiju. E. Levits izteica interesi par Latvijas tālāko sadarbību ar pilsētas institūcijām, izglītības un pētniecības iestādēm un biznesa kopienu.
Uzrunājot Upsalas Universitātē klātesošos akadēmiskajā diskusijā “Demokrātija digitalizācijas laikmetā”, Valsts prezidents uzsvēra, ka demokrātija nav pašsaprotama, tā pastāv tikai aptuveni trešdaļā pasaules valstu. Ņemot vērā pieaugošo spriedzi pasaulē starp demokrātiju un citām valsts pastāvēšanas formām, E. Levits uzsvēra nepieciešamību attīstīt demokrātiju digitalizācijas laikmetā: “Digitālās platformas šobrīd ir daļa no demokrātijas struktūras. Līdz ar to rodas daudz jaunu jautājumu, kas jādebatē un kuros arī jārod tiesisks regulējums. Piemēram, cik tālu ir pieļaujama mākslīgā intelekta ietekme uz satura vadību sociālajos medijos, vai mēs varam pieļaut, ka tas pieņem lēmumus par cilvēktiesībām.”
E. Levits atzīmēja, ka lielās digitālās platformas ir jāregulē, bet vienlaikus ir jāpanāk tāds tiesisks regulējums, kas atbilst cilvēktiesībām.
Savukārt, apmeklējot Upsalas Universitātes Imunitātes, pataloģijas un ģenētikas departamentu, Valsts prezidenta klātbūtnē Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Indriķis Muižnieks parakstīja saprašanās memorandu starp Upsalas Universitāti un Latvijas Universitāti. Memorands paredz sadarbību pētniecībā un izglītībā, īpaši onkoloģijas, vēža izpētes un biobankas paraugu jomā. Sarunā ar Zviedrijas pētniekiem Latvijas zinātniekus pārstāvēja prof. Mārcis Leja, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un prof. Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes vadītājs.