18. martā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā Rīgas pilī notika Nacionālās drošības padomes sēde.
Sēdē tika izvērtēts progress attiecībā uz starpinstitūciju koordināciju un tiesisko regulējumu bezpilota lidaparātu un to pretdarbības risinājumu ieviešanā. Šajā jautājumā Padome uzklausīja aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera, iekšlietu ministra un Valsts policijas priekšnieka, kā arī satiksmes ministra un Civilās aviācijas aģentūras direktora ziņojumus. Padome bija vienisprātis, ka bezpilota sistēmu straujā attīstība un to plašais pielietojums, īpaši Krievijas karadarbības Ukrainā gūtās mācības, nosaka skaidru nepieciešamību mērķtiecīgi turpināt stiprināt bezpilota sistēmu, pretdronu un elektroniskās karadarbības spējas. Tāpat Padome uzsvēra efektīvas civilmilitārās koordinācijas nozīmi, katrai institūcijai skaidri apzinoties savu atbildību un atbilstoši plānojot rīcības algoritmus.
Padome atzina, ka kopš bezpilota lidaparātu incidenta starptautiskajā lidostā “Rīga” 2025. gada janvārī, kas atspoguļoja būtiskas nepilnības, ir uzlabots tiesiskais regulējums saistībā ar bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumiem, kā arī paplašinātas Valsts policijas tiesības izmantot speciālos līdzekļus pretdarbībai pret pretlikumīgu bezpilota lidaparātu izmantošanu apsargājamo objektu vai kritiskās infrastruktūras objektu drošībai. Vienlaikus Padome akcentēja, ka svarīgi turpināt pilnveidot gan tiesisko regulējumu, gan pretdarbības risinājumu ieviešanu.
Sēdē tika pārrunātas starptautiskās politikas aktualitātes, tostarp aktuālā situācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Padome atzina, ka notikumu attīstība Tuvajos Austrumos tiešā veidā ietekmē globālo drošību un miera sarunu procesu Ukrainā. Padome uzsvēra nepieciešamību kopīgi ar transatlantiskajiem un Eiropas partneriem meklēt risinājumus pašreizējās krīzes risināšanai. Vienlaikus starptautiskā sabiedrība nedrīkst novērsties no atbalsta sniegšanas Ukrainai.
Nacionālās drošības padomes sēdē tika uzklausīti valsts drošības iestāžu ziņojumi.