Augsti godātais Vērzemnieka kungs, godātie klātesošie, un pats galvenais – godātie Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībnieki!
Pēc divām dienām, 26. aprīlī, mēs atzīmēsim 40 gadus kopš tā laika lielākās kodolavārijas pasaulē un Eiropā – Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas. Lai cik jauni vai veci tajā laikā ir bijuši tie, kas piedzīvoja to laiku, mēs visi atceramies – tas bija neziņas, puspatiesību, dažreiz arī melu laiks, jo savā ziņā padomju sistēma nebija gatava tādai traģēdijai. Tikai dažas dienas vēlāk parādījās pirmās skopās ziņas no oficiālajām amatpersonām, kad bija pietiekami daudz indikāciju, ka kaut kas briesmīgs ir noticis. Noticis tas, ko vēl tagad mēs jūtam gan Ukrainā, gan tuvākajās valstīs – radioaktīvais piesārņojums, kas vēl būs jūtams gadu desmitiem un gadu simtiem, neapdzīvota teritorija, desmitiem tūkstoši cilvēku, kuriem bija jāatstāj savas mājas.
Bet ļoti daudzi arī šeit, Latvijā, ir tieši skarti. Vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju tika mobilizēti, lai palīdzētu likvidēt Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas sekas - mediķi, inženieri, karavīri, darbinieki, kuri saņēma rīkojumu doties, bieži vien nezinot, uz kurieni, nezinot, uz cik ilgu laiku, kuriem pēc tam daudziem ir bijušas ļoti daudzas sekas, ar ko rēķināties. No šiem sešarpus tūkstošiem cilvēku puse tā arī nav piedzīvojusi šo dienu, jo dažādas diagnozes un slimības diemžēl ir priekšlaicīgi novedušas šos cilvēkus kapā. Tas ir brīdis, kurā mēs godinām gan viņus šeit, Latvijā apbedītos, gan arī visus tos, kas ir gājuši bojā, likvidējot sekas vai pēc tam miruši no šīm sekām.
Taču šī ir arī tā diena, kad mēs redzam, ka nekas nav beidzies. Jo diemžēl pašreizējā Krievijas agresija Ukrainā ir arī lielā mērā ļoti, ļoti liels apdraudējums vairākām atomelektrostacijām. Mēs ik pa brītiņam esam redzējuši tiešus uzbrukumus tai pašai Čornobiļai kara sākumā, Zaporižjas atomelektrostacijai. Un mums ir jāatceras tas, kas notika pirms 40 gadiem, jo jebkurā brīdī ne tikai tehnoloģiskas, bet arī cilvēku izraisītas katastrofas var notikt.
Šis ir tas brīdis, kad es gribētu teikt lielu paldies jums visiem, gan šeit klātesošajiem, gan visiem Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidatoriem par to, ko jūs izdarījāt. Es gribu teikt arī lielu paldies visiem mediķiem, kas ikdienā aprūpē jūs. Mēs dzirdējām šeit par tām lietām, kas būtu darāmas, un es esmu pārliecināts, ka valdība un Saeima ieklausīsies un risinās arī tos jautājumus, kas vēl nav atrisināti.
Taču šodien, pieminot gan visus tos, kas ir bojā gājuši, gan sakot jums paldies, atcerēsimies, ka tas bija arī laiks, kad tā nebija tikai kodolstacijas avārija. Tas bija laiks, kad lielā mērā tas bija viens no elementiem, kas sabrucināja padomju melu impēriju, jo pēc tās vairs melot un slēpt nebija iespējams. Tas ir arī laiks, ko šodien atcerēties un darīt visu, lai, attīstot modernās tehnoloģijas, mēs neaizmirstu arī par riskiem.
Paldies jums!
