Paldies, priekšsēdētāj admirāli!
Ģenerāļi un admirāļi!
Godātie Militārās komitejas locekļi!
Man ir patiess prieks sveikt jūs visus šeit, Latvijā, NATO Militārās komitejas konferencē.
Šī ir pirmā NATO augstākās militārās vadības sanāksme pēc NATO samita Hāgā. Tas bija izšķirošs pagrieziens Aliansei, lai stiprinātu NATO, padarot to spējīgāku un jaudīgāku, ieguldot 5% no IKP aizsardzībā. Šajā samitā mēs visi atkārtoti apliecinājām savu apņēmību NATO – stiprākajai aliansei vēsturē – kā arī apņemšanos stiprināt transatlantisko saikni.
Esmu pārliecināts, ka mēs visi apzināmies, ka tas ir arī pārbaudījums Eiropas spējai kāpināt savu ieguldījumu. Sabiedrotajiem individuāli un Eiropai kopumā – uzņemties taisnīgu daļu aizsardzības izdevumu.
Domāju, ka mūsu kopīgajās interesēs ir nodrošināt, lai NATO jaunās paaudzes aizsardzības plāni tiktu piepildīti ar nepieciešamajiem spēkiem un spējām.
Kā jau uzsvēru vakar, uzņemot jūs Rīgas pilī, vēlos to atkārtot arī šodien. Runa nav par Excel tabulām vai politiskiem lozungiem. Runa ir par reālām spējām, kas šobrīd nepieciešamas katram sauszemes, jūras un gaisa spēkam, lai stātos pretī jaunajiem, kā arī tradicionālajiem draudiem.
No mūsu skatupunkta draudu izvērtējums ir nepārprotams – Krievija rada ilgtermiņa apdraudējumu Eiroatlantiskajai drošībai. Terorisms joprojām ir pastāvīgs drauds. Eiropa un NATO alianse tiek pārbaudītas visos iespējamajos veidos.
Tādēļ mūsu uzdevums ir nodrošināt bruņotos spēkus ar visām spējām, kas nepieciešamas, lai atbildētu uz šodienas un rītdienas draudiem un izaicinājumiem. Tas jādara visās jomās. Mums jāseko līdzi straujajai tehnoloģiju attīstībai un jāmobilizē mūsu aizsardzības rūpniecība. Tāpat mēs zinām, ka labākais veids, kā aizsargāt savas valstis, ir atturēšana. Taču šai atturēšanai ir jābūt efektīvai.
Admirāļi, ģenerāļi!
Jūs varat būt droši, ka Latvija turpina ieguldīt visus resursus savu aizsardzības spēju stiprināšanā. Mēs esam apņēmušies jau tuvākajā laikā novirzīt 5% no IKP aizsardzībai.
Kā tiešā Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalsts mēs apzināmies savu atbildību stiprināt NATO un ES ārējo robežu. Tas ietver cīņu pret ikdienas nelegālās migrācijas spiedienu, kas ir daļa no Krievijas un Baltkrievijas hibrīdās taktikas. Tikai šogad uz mūsu robežas ir apturēti jau vairāk nekā desmit tūkstoši migrantu. Baltijas aizsardzības līnijas projekts ir vērsts uz militārās infrastruktūras stiprināšanu visās trijās Baltijas valstīs.
Mēs turpinām attīstīt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem. Vēlos izteikt dziļu pateicību visiem sabiedrotajiem, kuru spēki un spējas ir izvietoti daudznacionālajā divīzijā “Ziemeļi” un NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā Kanādas ļoti kompetentā vadībā. Brigāde ir kļuvusi pilnībā operacionāla un gatava kaujai.
Tāpat vēlos uzsvērt, ka arī cita NATO uzsākta misija – “Baltijas sardze” – ir pierādījusi savu efektivitāti, ierobežojot Krievijas “ēnu flotes” aktivitātes.
Priekšsēdētāj, komandieri, Militārās komitejas locekļi!
Šodien steidzama prioritāte nešaubīgi ir pretgaisa aizsardzība.
Kā jau admirālis atzīmēja, Krievija turpina demonstrēt provokatīvu uzvedību, nesen bezatbildīgi pārkāpjot Polijas un Igaunijas gaisa telpu. Un šeit vēlos pateikties un atzinīgi novērtēt NATO tūlītējo reakciju, uzsākot misiju “Austrumu sardze". Tas ir konkrēts piemērs NATO izlēmīgai rīcībai.
Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumu intensitāte pret Ukrainu ir izraisījusi incidentus vairākās sabiedroto valstīs, tostarp arī šeit, Latvijā. Tā ir realitāte, ar kuru mēs saskaramies. Zināmā mērā tā vairs nav pat jauna realitāte. Reakcijai uz to joprojām jābūt stingrai. Par prioritāti jānosaka Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas pārveide par Baltijas gaisa telpas aizsardzības misiju ar atbilstošiem spēka pielietošanas nosacījumiem.
Papildus tam ir svarīgi nodrošināt, lai mēs kopīgi izmantotu tehnoloģiju attīstības sniegtās iespējas bezpilota lidaparātu sistēmu neitralizēšanai. Šajā jomā mēs patiesi daudz ko varam mācīties no Ukrainas.
Mūsu pašu aizsardzības spēju stiprināšana iet roku rokā ar nemainīgu atbalstu Ukrainai. Mūsu militārais atbalsts Ukrainai ir 0,25 % no IKP gadā. Papildus tam esam apņēmušies piešķirt vēl 5 miljonus eiro NATO jaunajai prioritāro Ukrainas vajadzību iniciatīvai (PURL), lai iegādātos bruņojumu no ASV Ukrainai. Mums visiem jāpieliek visas pūles, lai palīdzētu Ukrainai.
Noslēgumā vēlos īpaši uzsvērt NATO apņēmību un vienotību kā mūsu stiprāko balstu. Krievijai nedrīkst rasties šaubas, ka NATO un sabiedrotie, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izmantos visus nepieciešamos militāros un nemilitāros instrumentus, lai aizstāvētu sevi un atturētu jebkādus draudus no jebkuras puses. Tas ir skaidrs atturēšanas signāls Krievijai un drošības apliecinājums mūsu sabiedrībām!
Paldies!
Informācijai
Šāda formāta NATO Militārās komitejas konference Latvijā notiek pirmo reizi. Konferencē piedalās visu NATO valstu Bruņoto spēku komandieri. Konferenci vada NATO augstākās militārās institūcijas – Militārās komitejas – priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone (Giuseppe Cavo Dragone) militāro izvērtējumu par paveikto un turpmākajiem izaicinājumiem sniedz NATO sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā (Supreme Allied Commander Europe – SACEUR) ģenerālis Aleksuss G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos (Supreme Allied Command Transformation – SACT) admirālis Pjērs Vandjē (Pierre Vandier).
