Jūsu Majestāte karali Frederik,
Jūsu Majestāte karaliene Mērija,
Ekselences,
Dāmas un kungi,
Man ir patiesi liels prieks Jūs sveikt, atgriežoties Latvijā. Jāatzīst, ka ir neliels izaicinājums Jums pateikt kaut ko tādu, ko Jūsu Majestāte jau nezinātu par Latviju.
Būdams kroņprincis, Jūs iepazināt Latviju un latviešus jau 90. gadu sākumā. Jūs esat bieži viesojies Latvijā gan oficiālā statusā, gan privāti, apmeklējot sev tuvas vietas. Par Jūsu studiju prakses laiku Latvijas Universitātē pirms vairāk kā 30 gadiem vēl aizvien dzirdam spilgtas studentu atmiņas. Jūsu toreiz dāvinātās grāmatas pat kļuva par pamatu Politikas zinātnes bibliotēkas izveidei. Taču studentu atmiņā īpaši palikušas neformālās intelektuālās diskusijas, kopīgi baudot arī pa kādam alus kausam.
Mēdz teikt, ka latvieši ir visur. Arī Orhūsas universitātē. Jūsu studiju biedru lokā bija pāris latvieši, kuri arī šodien ir šeit Rīgas pilī. Varētu teikt, ka noorganizējām Jūsu Majestātei nelielu salidojumu.
Vēlos izmantot šo iespēju un pateikties Jūsu Majestātei, ka vienmēr esat bijis ļoti aktīvs Baltijas valstu neatkarības atbalstītājs. Pat Jūsu maģistra darbs ir veltīts Baltijas valstu ārpolitikai.
Mēs ar siltām atmiņām vēl aizvien atceramies Viņas Majestātes karalienes Margrētes II, Prinča Henrika un Jūsu Majestātes vizīti Latvijā 1992. gadā, ierodoties Rīgā ar karalisko jahtu “Danneborg”.
Tā bija vēsturiska vizīte. Pirmā karaliskā vizīte Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Lūdzu nododiet Latvijas tautas un manā vārdā sirsnīgākos sveicienus un laba vēlējumus Viņas Majestātei karalienei Margrētei.
Latvija Jums un Dānijas karaliskajai ģimenei nav sveša. Taču šī ir Jūsu pirmā valsts vizīte Latvijā kā Dānijas karalim un karalienei.
Velkommen til Letland!
Ekselences,
Latvijai un Dānijai ir daudz kopīga. Mūs vieno Baltijas jūra. Tā mūs ir vienojusi jau kopš vikingu laikiem kā nozīmīgs tirdzniecības ceļš. Šodien Dānijas uzņēmumi ir nozīmīgi investori Latvijas ostās un viens no aktīvākajiem partneriem jūras kravu pārvadājumos.
Latvija un Dānija ir slavena ar skaistiem līdzenumiem. Mēs pat varam sacensties par “zemākā augstākā kalna” titulu. Latvijā augstākais kalns ir 312 metrus augsts, bet Dānijā 171 metru augsts.
Mūs vieno vasaras saulgrieži, pavadot visīsāko nakti nomodā pie ugunskura kopā ar tuvajiem un draugiem, dziedot un līksmojot. Mums ir neparastas svinēšanas tradīcijas. Lecot pāri ugunskuriem, pinot ziedu vainagus un dziedot līdz rītam. Mums patīk svinēt dabas ziedēšanu un skaistumu.
Mums arī patīk svinēt hokeja svētkus, jo it īpaši, kad ledus hallē ieraugām sarkanbaltās sporta formas. Vēlos uzteikt Dānijas vīriešu hokeja izlasi par labo panākumu šī gada pasaules hokeja čempionātā.
Latvija ir atstājusi savas pēdas Dānijas hokeja vēsturē. Tieši Rīgā ir uzaudzis Dānijas Hokeja federācijas dibinātājs, Starptautiskās Hokeja federācijas un Dānijas Hokeja slavas zālēs uzņemtais, kā arī par dāņu “hokeju tēvu” dēvētais Jergens Hvīds.
Dānija mums vienmēr būs tuva ar Hansa Kristiana Andersena pasaku valstību. Kā nekā ikviens šajā telpā reiz ir iegrimis viņa pasaku pasaulē vai arī vēl aizvien to uzbur saviem bērniem. Gandrīz ikviens šeit ir pavadījis vakarus būvējot kopā ar bērniem LEGO pilis un puķes. Tāpat latvieši ar aizrautību lasa Jusi Adlera-Olsena kriminālromānus. Tik ļoti iegrimst viņa pasaulē, ka dažreiz pat grūti iemigt.
Godātie viesi,
Kopības sajūta, silta atmosfēra un dzīves labo lietu kopīga baudīšana ar sev tuvajiem. Tā ir dāņu hygge. Siltā sveču gaisma ir hygge. Tādēļ man ir prieks apzināties, ka arī Latvija var sniegt savu artavu siltuma radīšanā. Gandrīz katra 100. svece Eiropā tiek ražota Latvijā. Arī pateicoties dāņu investīcijām.
Latviju var atrast Dānijā. Kā Latvijā radītu dizainu. Dāņu valodā tulkotu latviešu literatūru. Pat Latvijā ražotas tehnoloģijas, kas nodrošina slaveno Dānijas vēja ģeneratoru apkopi. Protams, Dānijā var atrast arī Latvijas tūristus, kuri sevišķi iecienījuši Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu un LEGO “galvaspilsētu” Billundu.
Dānijas atvērtība un kopības sajūta, Dānijas karaliskā ģimene, Dānijas dizains, Kopenhāgenas krāsas, dāņu inovācijas gars un zinātkāre, un dāņu vikingu drosme, kā arī brāļi Olseni. Tā mums ir Dānija.
Jūsu Majestātes, dāmas un kungi,
Dānija neatzina Latvijas padomju okupāciju. Jūs devāt patvērumu latviešiem pēc kara, tostarp arī manam vectēvam Edgaram Liepaskalnam. Tādēļ mani ar Dāniju saista personiskas un īpašas saiknes.
Dānija ir viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību. Pirmā, kas atvēra kultūras institūtu Latvijā. Tieši šogad atzīmējam 35 gadus kopš institūta atvēršanas.
Dānija mums palīdzēja ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Bez jūsu atbalsta mūsu ceļš eiroatlantiskās saimes virzienā būtu bijis daudz līkumaināks.
Dānija devusi un turpina dot lielu ieguldījumu Latvijas bruņoto spēku attīstībai. Šodien, Dānijas karavīri plecu pie pleca ar Latvijas un vēl daudzu NATO valstu spēkiem stiprina Latvijas un reģiona drošību. Augstu novērtējam ģenerālmajores Jetes Albinusas ieguldījumu NATO daudznacionālās divīzijas Ziemeļi vadībā. Rīt, mums kopā būs iespēja tuvāk iepazīt Latvijas, Dānijas un tā sauktā “mini-NATO” karavīrus Ādažu bāzē.
Plecu pie pleca mēs strādājam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības ietvarā (NB8). Tas kļūst aizvien nozīmīgāks mums visiem.
Kopā mēs iestājamies par brīvību mīlošo Ukrainu un atbalstām to cīņā pret Krievijas agresiju. Mēs atbalstām Ukrainu divpusēji, NATO un Eiropas Savienības ietvaros.
Nākamgad būsim kopā arī ANO Drošības padomē. Tā būs mūsu iespēja kopīgi iestāties par Ukrainu, starptautisko mieru, drošību un noturību. Tas būs mūsu uzdevums sargāt noteikumos balstīto starptautisko kārtību.
Jūsu Majestātes!
Atļaujiet man uzsaukt tostu par Jums un Jūsu veselību. Par Dānijas tautu. Par stipru draudzību. Es aicinu pacelt glāzes par sapratni un uzticību. situāciju un pārrunātas starptautiskās norises.
