Jūsu Ekselence Prezidenta kungs!
Cienījamā Karisas kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks būt šovakar šeit. Jūsu rožu dārzā. Paldies par silto un viesmīlīgo uzņemšanu. Paldies par vēsturisko vizīti. Pirmo reizi Latvijas Valsts prezidents apmeklēja Roņu salu.
Jāatzīstas, nebiju pirmais ieceļotājs no Latvijas Roņu salā. Tieši pirms 20 gadiem līdz Roņu salai uz ledus gabala nonāca lācis no Latvijas. Pat tika uzņemta animācijas filma “Lācis nāk”. Šokolādes fabrika “Laima” salas iedzīvotājiem kā kompensāciju sagādāja šokolādes lāci.
Šobrīd Latvijā mēs daudz runājam par lāčiem. Mums ir aizdomas, ka vismaz daži no tiem ir atnākuši no Igaunijas. Tāpēc šokolāde šoreiz pienāktos mums.
Dāmas un kungi!
Labos laikapstākļos mēs no Latvijas redzam Roņu salu. Mēs patiesībā viens otru redzam un saprotam jebkādos laikapstākļos. Mums ir daudz kopīga. Latviešu un igauņu likteņi ir savijušies kopā gadsimtiem ilgi.
Mēs esam tik līdzīgi, ka var pat sajaukt. Ir pat gadījums no vēstures. 1930. gada februārī Latvijā notika tautas skaitīšana. Tieši tad valstī bija ieradies Igaunijas Valsts vecākais Oto Augusts Strandmans ar delegāciju. Un tika pieskaitīti pie Latvijas iedzīvotājiem.
Ja Igaunijas tautas skaitīšana būtu notikusi pirms diviem gadiem, tā būtu lieliska iespēja veselu virkni latviešu pieskaitīt Igaunijas iedzīvotājiem.
2024. gadā mums, arī man personīgi, bija iespēja baudīt Eiropas kultūras galvaspilsētu Tartu. Šodien ar prieku un lepnumu aicinu Jūs apmeklēt 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu Liepāju.
Dārgie draugi!
Mūsu kopīgais stāsts ietver arī Livonijas laiku. Simboliski, ka šodien pasniedzām Livonijas balvas uzņēmējiem, kuri veiksmīgi darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā. Uzņēmumiem, kuriem darbs abās valstīs ir pats par sevi saprotams. Kur nav robežu.
Mūsu vēsturei un kultūrai arī nav robežu. Pērn ar velobraucienu atzīmējām Latvijas un Igaunijas grāmatu piecsimtgadi, šķērsojot mūsu robežu vairākkārtīgi.
Mums ir kopīgi pārbaudījumi. Esam meklējuši atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Kā nosargāt savu brīvību? Kā saglabāt savu identitāti? Kā nosargāt savu valodu?
Arī Ukraina šobrīd cīnās par šiem pašiem jautājumiem. Mēs viņus saprotam. Mēs zinām, ko nozīmē cīņa par savu valsti. Par savu brīvību. Robežas nedrīkst pārzīmēt ar spēku. Katrai tautai ir tiesības noteikt savu nākotni. Tādēļ kopā atbalstām Ukrainu, kur vien varam un ar visu, ko varam.
Latvija un Igaunija kopā stiprina NATO un Eiropas Savienības austrumu flangu. Mēs esam atvienojušies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Mēs veidojam drošāku, stiprāku un konkurētspējīgāku Baltijas reģionu.
Kā jau kaimiņiem pienākas, mums patīk arī salīdzināties. Draudzīgi pavilkt uz zoba. Reizēm diskutējam, kurš ir digitālāks, uzņēmīgāks vai sportiskāks. Jums ir teiciens, ka deviņas reizes jānomēra pirms griešanas. Bet latviešu labā prakse ir griezt jau pēc septītā mērījuma. Tajā pašā laikā Latvija brīnās, kā tik bieži ar savu apdomīgumu esat ātrāki par mums.
Dārgie kaimiņi!
Pirms simtu viena gada Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste devās savā pirmajā valsts vizītē Igaunijā. Toreiz iznāca Igaunijas laikraksta speciālizlaidums par vizīti.
Vēlos pārfrāzēt toreiz rakstīto - latviešu un igauņu tautas ir kaimiņi kopš gadu simtiem. Pēc likteņa lēmuma. Ja mums tagad būtu jāizvēlas sev kaimiņu, mēs nezinātu nevienu citu tautu, kuru vēlētos par kaimiņiem vairāk nekā igauņus.
Prezidenta kungs! Karisas kundze!
Šis vakars ir par mūsu draudzību. Par mūsu personisko draudzību. Par latviešu un igauņu draudzību un brālību.
Atļaujiet man uzsaukt tostu par Jums un Jūsu veselību. Par Igaunijas tautu. Par Igaunijas un Latvijas tautu draudzību un labklājību. Par mūsu valstu gaišu nākotni!
