Labvakar, jaunsargu kandidāti!
Labvakar, godātie Barikāžu dalībnieki!
Labvakar, visi klātesošie!
Pirms 35 gadiem šeit Zaķusalā parādījās cilvēki, kuru galvenais uzdevums bija nosargāt mūsu televīziju, nosargāt mūsu topošās neatkarības un brīvības garu. Jo pirms 35 gadiem Viļņā asiņainais padomju režīms centās apspiest Baltijas valstu brīvību, Baltijas valstu neatkarības alkas pēc 50 gadu okupācijas.
Daudzi cilvēki gāja bojā un tā doma bija mūs visus iebiedēt. Iebiedēt, lai mēs necenstos aiziet no padomju okupācijas, no padomju lēģera, no padomju režīma. Tas neizdevās. Tas neizdevās ne Viļņā, ne Rīgā, ne Tallinā.
Tas bija laiks, kad mūsu pilsoniskā sabiedrība, mūsu drosme un apņēmība guva izšķirošo uzvaru. Tas bija brīdis, kurā mēs sargājām mūsu neatkarību tieši tāpat, kā par to cīnījās tie cilvēki, kas izcīnīja mūsu valsts brīvību pirms nu jau 107 gadiem.
Šis ir arī tas brīdis, kad man ir liels prieks uzrunāt jūs – topošos jaunsargus. Jūs nākat šeit, lai dotu svinīgo solījumu, apņemoties darboties un darīt visu, lai mūsu valsts kļūtu labāka. Jums būs iespēja apgūt jaunas spējas. Jūsu instruktoru vadībā jums būs iespēja apgūt gan mūsu valsts vēsturi, gan nepieciešamās iemaņas, kas palīdzēs jums ikdienā un palīdzēs jums arī gatavoties lielajai dzīvei, gatavoties mūsu valsts aizsardzībai, mūsu valsts drošībai. Es tiešām aicinu jūs un ceru, ka jūs apgūsiet pēc labākās sirdsapziņas to, ko jūs tagad solīsiet – darboties labākai Latvijai!
Paldies instruktoriem! Paldies tiem, kas darīs visu, lai jūs varētu šo savu svinīgo solījumu pildīt pēc labākās iespējas. Aicinu jūs tiešām izmantot katru dienu, katru brīdi jaunsardzē, jo tas jums palīdzēs ikdienā. Tas jūs saliedēs. Tas jums iemācīs gan būt disciplinētiem, gan arī būt spējīgiem savas valsts patriotiem.
Savukārt Barikāžu dalībniekiem es gribu teikt lielu paldies! Ir pagājis diezgan liels laiks. Varbūt tās atmiņas varbūt ir mazliet pabalējušas, bet noteikti ir daudzas lietas, kas vēl joprojām ir spilgtā atmiņā.
Bet šis ir arī laiks, kad mēs labi saprotam, ka mēs nedrīkstam atslābt. Nedrīkstam atslābt tamdēļ, ka tepat netālu aiz mūsu robežām plosās asiņains karš, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā. Mēs redzam, ka arī mums ir pietiekami daudz nedraugu. Mēs atkal redzam, ka ir jāiestājas par tām pamatvērtībām, kādas bija svarīgas pirms 35 gadiem, pirms 30 gadiem. Mūsu valsts demokrātija, pilsoniskā sabiedrība un arī preses brīvība. Joprojām ir mēģinājumi izaicināt šīs brīvības un padarīt mūs atkal atkarīgus no tikai vienas iespējamās patiesības un lauzt mūsu garu. Mums joprojām visiem ir jāstāv saliedētiem mūsu valsts brīvības, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības sardzē.
Es visus šobrīd aicinu būt spēcīgiem, stipriem un saprast, ka mūs visus mēģinās izaicināt. Bet mēs visi esam gatavi stāvēt un iestāties par mūsu valsti – par mūsu Latviju.
Dievs, svētī Latviju!
