Augsti godātais Bordāna kungs!
Ļoti cienījamā Muižnieces kundze!
Augsti godātais Laviņa kungs!
Dāmas un kungi!
Visi skatītāji!
I
Šajās dienās un stundās mēs visi dzīvojam līdzi Ukrainai un Ukrainas tautas varonīgajai cīņai pret Krieviju, pret agresoru.
Krievija ir ciniski un brutāli pārkāpusi starptautiskās un konstitucionālās tiesības un iebrukusi neatkarīgā, demokrātiskā valstī.
Krievija ir devusi skaidru signālu visai pasaulei un Eiropai. Tā ir izslēgusi sevi no civilizēto nāciju loka. Tā piedāvā mums atgriezties pagātnē, kur visu nosaka lielvaru ambīcijas un spēks, kur pasaule tiek dalīta interešu sfērās un kur likumam nav spēka.
Šajās dienās Ukrainā izšķiras tas, kāda būs mūsu nākotne 21. gadsimtā, kāda būs Eiropa tuvākajā laikā, nākamajos gadu desmitos.
Vai mēs visi kopā spēsim stiprināt starptautisko kārtību, starptautisko miera kārtību vai arī mēs atgriezīsimies tumšajā pagātnē? Patlaban, tieši šajās stundās, Ukraina cīnās par savu dzimteni. Ukraina cīnās par Eiropu. Ukraina cīnās par Latviju. Ukraina cīnās par visu brīvo pasauli.
Mūsu izvēle un griba ir turpināt dzīvot pasaulē, kur valda miers un taisnība, kur valda noteikumos balstīta starptautiskā kārtība.
II
Krievijas agresija pret Ukrainu daudzām lietām ir piešķīrusi daudz dziļāku jēgu, nekā mēs to pirms tam bijām iedomājušies. Un tas ir noticis arī ar mūsu Satversmi un Satversmes simtgadi.
Svinot savu Satversmes simtgadi, mēs varam dziļāk un labāk apzināties to, ka mums ir sava valsts, ka mums ir savi likumi, ka mēs dzīvojam brīvā un demokrātiskā sabiedrībā, kur ikviena cilvēka tiesībām ir svars un nozīme.
Mēs svinam mūsu demokrātisko, tiesisko valsti, kur brīvās vēlēšanās katrs pilsonis var izteikt savu gribu un izvēli, kāda būs Saeima un kāda būs valdība. Un pēc tam atkal šo gribu var grozīt nākamajās vēlēšanās.
Mēs svinam mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai un Eiropas tiesību telpai. Mēs svinam mūsu piederību Rietumiem visplašākajā nozīmē un Rietumu filosofijai, kas ir pamatā arī tiesībām un mūsu Satversmei.
Mēs šodien svinam to, ka mēs esam pārliecināti par mūsu valsts iekārtas pārākumu pār jebkādām diktatūrām, autokrātiskiem un totalitāriem veidojumiem, kā arī to, ka nākamās latviešu paaudzes varēs dzīvot demokrātiskā Latvijas valstī.
Bet mūsu atbildība šodien ir dot vajadzīgās zināšanas par valsts pamatiem arī mūsu bērniem un jauniešiem, jo katrai paaudzei ir jāieaug šajā iekārtā un jāieaug šajā Satversmē.
Izprotot un nostiprinot Satversmes vērtības, stiprinot Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti, mēs stiprinām arī mūsu piederību Eiropai, un mēs stiprinām demokrātisko un brīvo Eiropu kā tādu.
III
Esmu vairākkārt uzsvēris to, ka, netipiski vairumam Eiropas konstitūciju, Latvijā Satversme ir devusi īpašu statusu mūsu vēlētāju jeb pilsoņu kopumam. Pilsoņu kopums mums ir valsts institūcija. Tā ir milzīga valsts institūcija, un tajā ietilps ikviens cilvēks, Latvijas pilsonis, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Tā ir pusotra miljona cilvēku liela valsts institūcija. No tā izriet: katrs pilsonis savā veidā ir arī amatpersona, kura ir atbildīga par šo valsti, kura ir atbildīga par to, kā mūsu valsts pieņem likumus un kā mēs gribam dzīvot.
Pusotrs miljons cilvēku kopā ir atbildīgi par šo valsti, un demokrātiskā sistēmā, izmantojot vārda brīvību un visas citas pilsoniskās brīvības, mēs ikdienā diskutējam, strīdamies – kādreiz asi un kādreiz ne tik asi – par to, kā mēs gribam dzīvot. Un tā ir Satversme, tā ir Satversme ikdienā.
Lai katrs varētu izmantot savas pilsoņa tiesības, un es teikšu vairāk – lai katrs varētu būt labs pilsonis, kurš izmanto pilsoņa tiesības un kurš darbojas atbilstoši pilsoņa pienākumiem, mums ir jāzina Satversmes vērtības. Un Satversmes vērtību apzināšana sākas skolā un, protams, turpinās arī pēc skolas. Ikdienas dzīvē mēs par to varbūt nedomājam, bet faktiski mēs katru dienu piemērojam Satversmi. Kaut vai tad, kad mēs kaut ko ierakstām sociālajos tīklos. Tas ir iespējams līdz ar Satversmē garantētajām tiesībām un brīvībām.
IV
Šāda veida kampaņa un semināri par Satversmi ir vajadzīgi. Es pateicos tieslietu ministram Bordāna kungam un izglītības un zinātnes ministrei Muižnieces kundzei, tāpat arī Satversmes tiesai kopumā un priekšsēdētāja vietniekam Laviņa kungam par izglītojošās kampaņas skolēniem “Es, Tu un Satversme” izveidošanu.
Arī es esmu iesaistījies šajā projektā – došos uz skolām dažādos Latvijas novados, lai kopā ar skolēniem varētu diskutēt par Satversmi – ko Satversme nozīmē, kā Satversme darbojas un kā mēs katrs piedalāmies Satversmes īstenošanā.
Veiksmi šajā kampaņā!
