18. septembrī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Vašingtonā atklāja Amerikas Latviešu apvienības 75. kongresu.
Savā uzrunā Valsts prezidents klātesošajiem atgādināja, ka 1951. gadā, kad Latvija bija okupēta, Vašingtonā tika dibināta Amerikas Latviešu apvienība. “Šogad Amerikas Savienotās Valstis svin savu 250. gadadienu. Savukārt nākamgad apritēs 105 gadi kopš Latvijas un ASV diplomātisko attiecību nodibināšanas. Šīs jubilejas atgādina par abu valstu ilgstošo draudzību un par cilvēkiem, kuri paaudžu paaudzēs šo saikni ir veidojuši, stiprinājuši un sargājuši,” savā uzrunā pauda E. Rinkēvičs.
“Jūsu darbs ir būtiski veicinājis transatlantiskās saites, Latvijas integrāciju NATO un ciešo saikni starp abām valstīm. Šodien šī misija iegūst jaunu un īpaši svarīgu nozīmi. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir skaidri atgādinājis, ka brīvība, demokrātija un drošība nav pašsaprotamas. Tādēļ Latvija konsekventi stiprina savas aizsardzības spējas. Sniedz nozīmīgu atbalstu Ukrainai. Un aktīvi veicina NATO kolektīvo drošību,” akcentēja Valsts prezidents.
Valsts prezidents pateicās Amerikas Latviešu apvienībai par neatsveramo lomu, veicinot izpratni par Latvijas, Baltijas reģiona un visas transatlantiskās telpas drošības nozīmi ASV šodienas pasaulē. "Bez tieša darba ar ASV valdību neiztikt. Par Latviju ASV ir jārunā nemitīgi un katru dienu," uzsvēra E. Rinkēvičs.
E. Rinkēvičs augstu novērtēja aktīvo Amerikas latviešu darbu un nozīmi. “Amerikas latvieši, kuri grib saprast, kas notiek Latvijā, vienmēr var vērsties pie jums pēc informācijas, diskusijām, viedokļiem un palīdzības. Un bez jūsu palīdzības vēlēšanu iecirkņu un vēlētāju skaits Saeimas vēlēšanās šeit būtu daudz zemāks. Bet Latvijai ir svarīgs ir katra viedoklis,” pauda Valsts prezidents.
Valsts prezidents izteica pateicību visiem Amerikas Latviešu apvienības biedriem, brīvprātīgajiem, vietējo organizāciju un biedrību pārstāvjiem, kuri ar savu laiku un enerģiju ir uzturējuši dzīvu latvisko kopību Amerikā.
Informācijai:
Amerikas Latviešu apvienība (ALA) tika dibināta 1951. gada 24. februārī Vašingtonā, un savas 75 gadu ilgās pastāvēšanas laikā tā ir darbojusies kā Amerikas Savienoto Valstu latviešu centrālā organizācija. ALA pirmajos gados par biedriem kļuva aptuveni 200 dažādu organizāciju un 7000 personas, tādējādi sekmējot vietējo latviešu organizāciju attīstību. ALA dibināšanas viens no iniciatoriem un dibināšanas kongresa vadītājiem bija arī neatkarīgās Latvijas sūtnis ASV, diplomāts un jurists Jūlijs Feldmanis (1889—1953).
Organizācija kļuva par vienu no nozīmīgākajām latviešu trimdas organizācijām, kas mērķtiecīgi un ilgstoši iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Darbības pamatā bija četri savstarpēji cieši saistīti uzdevumi: sekmēt Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, uzturēt latviešu tautas dzīvotspēju trimdā, saglabāt un attīstīt latviešu kultūru, kā arī sniegt palīdzību grūtībās nonākušajiem tautiešiem.
