Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo drošību un ērtības pret Latvijas drošību un nākotni. Barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki, kuri krīzē saprot, ka “kopā” nav skaists vārds, bet praktiska izvēle. 1991. gadā tas nozīmēja stāvēt aukstumā plecu pie pleca un atbalstīt vienam otru. Šo 35 gadu laikā mainījies tik daudz, bet šis tas palicis nemainīgs. Arī šodien šķiet, ka nekas nav svarīgāk kā atbalstīt vienam otru un rūpēties par līdzcilvēkiem.
Cilvēki aizstāvēja Latviju, nevis tāpēc, ka bija piedzimuši ar kādu īpašu varoņa gēnu. Cilvēki piedalījās barikādēs tāpēc, ka tā bija loģiska rīcība. Ja nepiedalīsimies mēs, to darīs citi. Citi, kuru vērtības nesakrīt ar mūsējām.
1991.gada barikāžu dalībnieki – kopā bija liels spēks īstajā vietā un īstajā laikā. Un arī mēs šodien esam liels spēks. Tieši šajā laikā un tieši Latvijā.
Tā savā profilā Facebook 20. janvāra – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienas – rītā pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs