Ļoti cienījamā ministres kundze,
Mīļie jaunieši, skolotāji, vecāki,
Godātie Ata Kronvalda balvas laureāti,
Dāmas un kungi,
Man tiešām ir liels prieks jūs visus sveikt šodien Rīgas pils Svētku zālē. Jāsaka, ka šī zāle reti redz tik daudz gudrus, talantīgus cilvēkus vienkopus – gan jaunus, gan ne tik jaunus. Man ir ļoti liels prieks sveikt fiziķus un ķīmiķus, matemātiķus un informātiķus, biologus un ģeogrāfus, astronomus un filozofus.
Tie esat visi Jūs, kuri ir piedalījušies olimpiādēs. Tie esat visi Jūs, kuri ir kļuvuši par laureātiem, uzvarējuši un kuri mums dod pilnu pārliecību par mūsu valsts un sabiedrības nākotni, jo uz tādiem kā Jūs turas gan Latvija, gan tās sabiedrība.
Es gribu teikt lielu paldies ne tikai tiem, kuri, pārvarot stresu, pārvarot satraukumu, piedalījās olimpiādēs, bet arī skolotājiem un vecākiem, jo bez Jums jau šo panākumu nebūtu. Jūs esat tie, kuri iedrošināja un motivēja. Es ceru, ka dažreiz arī lūdza apstāties, neskriet uz priekšu un pārāk daudz nemācīties. Jūs esat arī tie, kuri ar savu darbu un pašaizliecību, ar savu atbalstu ir palīdzējuši mūsu talantīgajiem jauniešiem.
Tā ir sanācis, ka daudzi no Jums jau ir pametuši skolu. Daudzi no Jums jau studē – gan šeit Latvijā, gan arī ārpus Latvijas. Man ir patiešām prieks, ka Jūs studējat un mācāties to, ko Jūs vēlaties. Es gribētu Jūs aicināt, lai tad, kad beidzat šīs studijas, vai nu palieciet Latvijā vai brauciet atpakaļ, jo Jūs mums esat vajadzīgi.
Varbūt pats būtiskākais šajā laikā, šajā laikmetā, kad ir ļoti daudz tehnoloģiju un ļoti daudz dažādu jaunievedumu un daudz nosaka mākslīgais intelekts, ka Jūs neesat pazaudējuši domu – gan strukturēto domāšanu, gan radošumu. Tas ir ļoti būtiski.
Man ir prieks, ka daudzi olimpiāžu uzvarētāji un laureāti nāk no skolām, kuras ir iekļuvušas arī Ata Kronvalda reitingā. Te ir tā sinerģija starp labu skolu, labu pedagogu kolektīvu un to, ko šī skola, pedagogi un atbalsta personāls spēj dot jauniešiem, lai viņi varētu pēc iespējas vairāk sevi parādīt un pierādīt, lai viņu radošums un intereses pilnībā gūtu pašapliecinājumu.
Šis tas brīdis teikt lielu paldies gan pedagogiem, gan skolām, kas arī šogad tradicionāli iegūst Lielās un Mazās pūces un visa veida atzinību.
Visbeidzot, panākumi nav tikai tā cilvēka uzvara, kas ir piedalījies olimpiādē un saņem atzinību vai balvu. Tas ir visu kopdarbs. Tas ir skolotāju kopdarbs. Tas ir vecāku un ģimenes kopdarbs. Un lielā mērā tas ir arī atbalsts, ko jūs esat saņēmuši no savām pašvaldībām un no saviem līdzcilvēkiem.
Tamdēļ šī ir tā diena, kad svinēt. Šī ir tā diena, kad mazliet atpūsties un, saņemot šo balvu, domāt – kas būs nākamais? Kas būs tas nākamais solis, tas nākamais uzvaras gājiens, ko gan skolas, gan pedagogi, gan skolēni un jaunieši paveiks.
Paldies jums! Paldies par jūsu prātu, stāju un sirdi!
Jūs esat vajadzīgi Latvijai vairāk nekā jebkad.
