20. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Kārli Silu, Kasparu Zelli, Gustavu Strengu, Inetu Lipšu, Tomu Ķikutu un Jāni Šiliņu, lai pārrunātu vēstures zinātnes jautājumus. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja vēsturnieku atklātajā vēstulē sniegtos priekšlikumus vēstures pētniecības stiprināšanai un uzsvēra, ka vēstures pētniecībai un zinātnei kopumā jāsaņem pietiekošs valsts finansējums.
Valsts prezidents pauda atbalstu priekšlikumam, ka valsts pētījumu programmā ir jāiedibina atsevišķa, pastāvīga Latvijas vēstures apakšprogramma, kam valsts budžetā tiktu atvēlēts ikgadējs finansējums. Šai vēstures pētniecības programmai jāaptver visi Latvijas vēstures periodi – viduslaiki, jaunie laiki un modernā vēsture.
“Vēstures zinātne ir svarīga Latvijas valsts konstitucionālajai identitātei, sabiedrības demokrātiskai un nacionālai pašizpratnei un valsts stratēģiskajai komunikācijai,” norādīja E. Levits.
Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka pašreizējais princips – faktiski atbalstīt tikai pētniecisko grupu komandu projektus – neizmanto visu Latvijas zinātnes potenciālu. Paralēli ir jānodrošina arī individuālo grantu finansēšana jauno zinātnieku izaugsmes veicināšanai, kā arī iespēja piesaistīt zinātniskos asistentus, ja tādi nepieciešami atsevišķiem izpētes projektiem.
Vienlaikus Valsts prezidents piekrita, ka ir jāatceļ eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošana sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības projektiem. Šie kritēriji sociālajām un humanitārajām zinātnēm nav piemēroti un kavē šo zinātņu attīstību. Šīm zinātnēm jāizstrādā atsevišķi, tām piemēroti vērtēšanas kritēriji.
Valsts prezidents uzsvēra: “Vēstures zinātnes un plašāk – humanitāro un sociālo zinātņu finansēšanas līmenis vēl joprojām ir nožēlojami zems. Tas ir nepieņemami, jo tieši šīs zinātnes pēta un palīdz izprast Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts būtību.”
Valsts prezidents uzskata, ka valstij ir nepieciešama konsolidēta zinātnes politika. Tās trūkums, pēc E. Levita domām, kavē Latvijas ilgtermiņa attīstību. Zinātnes politika ir jāizstrādā valdībai un jānodod apspriešanai Saeimai un sabiedrībai.
Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka kopējais finansējums zinātnei un inovācijām ir pārāk mazs, lai nozīmīgi uzlabotu Latvijas konkurētspēju.
Valsts prezidents atzīmēja, zinātnes attīstība, bez kuras nav iespējama Latvijas izaugsme, visu viņa prezidentūras laiku ir bijusi viena no viņa prioritātēm. Ir izdevies panākt, ka valdība beidzot ir nolēmusi četros gados dubultot zinātnes un pētniecības daļu nacionālajā kopproduktā no 0,7 % pašlaik līdz 1,5 %. Tomēr arī pēc četriem gadiem tas sasniegs tikai pusi no Eiropas vidējā rādītāja. Tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību, zinātnes finansējums ir ievērojami jāpalielina, lai kaut kad šīs desmitgades beigās sasniegtu Eiropas vidējo rādītāju.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka arvien mērķtiecīgāk jāiesaista mūsu zinātnieki starptautiskajā apritē, vienlaikus stiprinot ārvalstu zinātnisko ekspertu interesi par darbu Latvijā.
