13. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās NATO Austrumu flanga valstu jeb tā dēvētajā Bukarestes devītnieka (B9) un Ziemeļvalstu samitā Bukarestē, Rumānijā. Kopīgā darba sesijā ar NATO ģenerālsekretāru, kā arī ar ASV pārstāvja līdzdalību tika pārrunāta gatavošanās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei Ankarā jūlija sākumā. Diskusijas fokusā bija aizsardzības un atturēšanas stiprināšana reģionā, Eiropas aizsardzības spēju un militārās industrijas straujāka attīstība, kā arī visaptveroša atbalsta sniegšana Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Valsts prezidents sanāksmes plenārsesijā uzsvēra NATO vienotības un sabiedroto apņemšanās ieguldīt 5 % no IKP aizsardzībā izpildes nozīmi. “Eiropai ir vajadzīga ASV, tāpat kā ASV ir vajadzīga Eiropa. NATO ir neatsverama platforma, kas salāgo kopējās Alianses intereses un rīcību visas Alianses drošības vārdā cīņā gan pret konvencionāliem draudiem, gan hibrīdās karadarbības izaicinājumiem. Austrumu flanga un Ziemeļvalstu sabiedrotie sniedz būtisku ieguldījumu transatlantiskās vienotības stiprināšanā, kā arī atbalstā Ukrainai. Sabiedrotajiem NATO samitā Ankarā ir jādemonstrē progress attiecībā uz aizsardzības izdevumu pieaugumu un ieguldījumiem konkrētās aizsardzības spējās,” pauda E. Rinkēvičs.
Vienlaikus Valsts prezidents aicināja arī izvērtēt NATO spēju mērķu pielāgošanu moderno tehnoloģiju straujajai attīstībai un īpaši efektīvai pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai, tostarp pret bezpilota lidaparātu radītajiem izaicinājumiem sabiedroto gaisa telpā.
Austrumu flanga sabiedroto un Ziemeļvalstu līderi bija vienisprātis par ciešo saikni starp drošības izaicinājumiem Eiropā un Tuvajos Austrumos, kā arī nepieciešamību atbalstīt ASV un sabiedroto centienus nodrošināt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.
Norisinājās arī atsevišķa reģiona valstu vadītāju sesija ar Ukrainas prezidenta V. Zelenska (Volodymyr Zelenskyy) dalību, kurā sabiedrotie uzsvēra Ukrainas ieguldījumu kopējās Eiropas drošības stiprināšanā un nepieciešamību turpināt militāro atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas ilgtermiņa draudu. “Jāturpina sabiedroto militārais atbalsts Ukrainai, kā arī jāstiprina aizsardzības industrijas sadarbība ar Ukrainu. Mums, sabiedrotajiem, ir jāmācās no Ukrainas un tās attīstītajām spējām. Ukrainas bruņotie spēki un tās aizsardzības industrija ir starp spēcīgākajām Eiropā ar būtisku kaujas pieredzi mūsdienu karadarbībā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
