Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs no 1. līdz 3. jūlijam valsts vizītē apmeklē Igaunijas Republiku.Valsts prezidents 1. jūlijā kopā ar Igaunijas Republikas prezidentu Alaru Karisu viesojās Roņu salā, bet 2. jūlijā uzturas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur tiekas ar Igaunijas parlamenta prezidentu Lauri Husaru un Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu, kā arī piedalās Latvijas-Igaunijas Biznesa forumā.
Valsts vizītes laikā Latvijas un Igaunijas prezidenti pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, tostarp ekonomisko un reģionālo sadarbību Ziemeļu un Baltijas valstu jeb NB8 formāta ietvaros, enerģētisko drošību, sadarbību aizsardzības un drošības jomās, atbalstu Ukrainai pret Krievijas agresiju, kā arī abu valstu nostāju saskaņošanu un gatavošanos NATO samitam, kas norisināsies š.g. 7.- 8. jūlijā Ankarā.
Edgars Rinkēvičs ir pirmais Latvijas Valsts prezidents, kurš vizītē apmeklēja Roņu salu. “Dzīvot uz salas nozīmē prasmi paļauties vienam uz otru. Tas prasa pacietību, izturību un īpašu saikni ar dabu. Šķiet, tikko noraksturoju gan latviešus, gan igauņus. Man šķiet simboliski, ka šeit sastopam liecības arī par mūsu kopīgo lībiešu mantojumu, jo arī lībieši dzīvojuši Roņu salā. Roņu sala atrodas ļoti tuvu Latvijas krastiem. Tāpēc nav brīnums, ka ne viens vien vēlējies šeit nokļūt. Vieni to ir darījuši ar laivām. Citi ar slēpēm. Bet pirms divdesmit gadiem šeit uz ledus gabala ieradās viens ļoti neparasts viesis – lācis no Latvijas. Roņu sala ir vieta, kas atgādina, cik cieši ir saistītas mūsu valstis un cilvēki,” uzsver Latvijas Valsts prezidents.
“Liels paldies jums visiem par sirsnīgo un ļoti silto uzņemšanu. Latvijā. Roņu salai ir īpaša vieta - daudzi latvieši sapņo par to, ka viņi varētu kādreiz atbraukt un apmeklēt šo skaisto, ļoti jauko salu. Kā teica salas vecākā, tad viņai ir latviešu saknes, un viņa zina vienu vārdu: “saldējums”. Tādēļ mēs esam sagādājuši jums nelielu cienastu – saldējumu! Šī vizīte, mūsu siltās tautu attiecības un tas, ko mēs darām ikdienā, apliecina, cik mēs viens otru labi saprotam, cik mēs viens otru labi izjūtam. Liels paldies par jūsu draudzību. Būs daudz ciemiņu – noteikti pēc šīs vizītes vēl vairāk cilvēku gribēs atbraukt šeit. Un es ļoti gribu cerēt, ka arī mūsu tautu un valstu attiecības turpinās attīstīties tikpat silti, kā līdz šim,” uzrunā Roņu salas iedzīvotājiem pauda Latvijas Valsts prezidents.
“Mēs esam kaimiņi, draugi un cieši sabiedrotie. To apliecina arī mūsu biežās tikšanās reizes un pat kopīgas riteņbraukšanas, kuģošanas. Tāpat īpaša nozīme ir mūsu valstu sadarbības stiprināšanai drošības un aizsardzības, enerģētikas, transporta, izglītības un kultūras jomās. Jāatzīmē, ka starp Baltijas valstīm Latvijai un Igaunijai ir visciešākā sadarbība tieši aizsardzības industrijas jomā. Svarīgi turpināt stiprināt NATO kolektīvās aizsardzības spējas, vienlaikus padziļinot sadarbību starp reģiona valstīm. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pieaugošos Krievijas un Baltkrievijas hibrīdā apdraudējuma un sabotāžas riskus, tostarp hibrīda veida operācijas, testējot NATO alianses vienotību un gatavību reaģēt,” sarunā ar Igaunijas prezidentu par drošības un aizsardzības politiku pauda E. Rinkēvičs.
Tikšanās laikā Latvijas Valsts prezidents pauda pārliecību, ka ASV militārā klātbūtne Eiropā, sevišķi Austrumu flangā, ir būtisks Krievijas atturēšanas faktors līdz ar citu sabiedroto spēku klātbūtni. Daudziem Eiropas sabiedrotajiem jāpieņem realitāte, ka pārskatāmā nākotnē Eiropa bez ASV nevarēs iztikt. Vienlaikus NATO sabiedrotajiem Eiropā jāuzņemas lielāku atbildību par konvencionālo drošību Eiropā. E. Rinkēvičs arī pateicās Igaunijai par ciešo, regulāro un praktisko sadarbību, t.sk. nelegālo robežšķērsotāju atturēšanā uz Latvijas austrumu robežas.
Valsts prezidents pauda atzinību par Igaunijas prezidentūras Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē paveikto 2026. gadā, novērtējot veiksmīgo un aktīvo Igaunijas NB8 formāta koordināciju šogad. “Latvija atbalsta Igaunijas centienus padziļināt NB8 reģiona integrāciju nozarēs. Latvijas ieskatā ir svarīgi uzturēt ciešu dialogu un koordināciju starp Ziemeļu un Baltijas valstīm par reģiona drošības un aizsardzības stiprināšanu, atbalstu Ukrainai, Krievijas iegrožošanu, kā arī cietiem būtiskiem reģiona un starptautiskās dienas kārtības jautājumiem. Iespēju robežās jāpaplašina sadarbība ar Vāciju, Poliju, kā arī Kanādu un Apvienoto Karalisti,” uzsvēra E. Rinkēvičs. Vienlaikus Latvijas prezidents pateicās Igaunijas prezidentam par personisko ieguldījumu abu valstu sadarbības veicināšanā – gan reģionālo, gan Eiropas un transatlantisko saišu stiprināšanā.
Latvijas Valsts prezidents izteica gandarījumu par Livonijas balvas pasniegšanas tradīciju, kas dod iespēju godināt Latvijas un Igaunijas uzņēmumus, kuri veiksmīgi darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā, veidojot un veicinot spēcīgas pārrobežu biznesa attiecības un abu valstu ekonomisko izaugsmi. Igaunija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris, trešais lielākais tirdzniecības partneris un arī otrs lielākais investors Latvijā.
