Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 15. un 16. jūlijā valsts vizītē apmeklē Lietuvas Republiku. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Valsts prezidents tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda), Lietuvas Seima priekšsēdētāju Jozu Oleku (Juozas Olekas) un Lietuvas premjerministru Mindaugu Sinkeviču (Mindaugas Sinkevičius). Valsts vizītes laikā E. Rinkēvičs apmeklēja Viļņas Universitāti un piedalījās Latvijas-Lietuvas biznesa forumā un ziedu nolikšanas ceremonijā pie memoriāla par Lietuvas neatkarību kritušajiem Antakalnu kapsētā.
“Valsts vizītei Lietuvā izvēlētais laiks ir simbolisks. Tieši šogad svinam 35 gadus kopš Latvijas un Lietuvas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Esam kaimiņi, draugi un cieši sabiedrotie, jo Latvija un Lietuva sadarbojas gandrīz visos jautājumos. It sevišķi drošībā un aizsardzībā, enerģētikā, transportā un ekonomikā,” sarunā ar Lietuvas prezidentu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Tikšanās laikā Latvijas Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka Lietuva ir nozīmīgākais Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris, paužot gandarījumu par Latvijas un Lietuvas biznesa forumu norisi Viļņā. Tāpat E. Rinkēvičs ielūdza Lietuvas Republikas prezidentu ar kundzi apmeklēt valsts vizītē Latviju un ielūdza nākamajā gadā apmeklēt Liepāju, kas būs 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Tikšanās laikā ar Lietuvas augstākajām amatpersonām puses pārrunāja sadarbību aizsardzības un drošības jomās, hibrīdo apdraudējumu, īpaši nelegālās migrācijas spiedienu un robežapsardzības jautājumus. Latvijas Valsts prezidents pauda pārliecību, ka Latvijas un Lietuvas sadarbība aizsardzības jomā ir neatsverama. “Mūsu valstis ir atbildīgas NATO sabiedrotās un jau šobrīd ieguldām aizsardzībā 5% no iekšzemes kopprodukta un vairāk. Latvija un Lietuva kopā rūpējas par Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas nostiprināšanu, veidojam Baltijas aizsardzības līniju. Tāpat mūsu valstis nodrošina uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijā un Lietuvā,” akcentēja E. Rinkēvičs. Latvijas Valsts prezidents pateicās Lietuvai par ciešo un praktisko sadarbību starp Latvijas un Lietuvas robežsardzes dienestiem, tostarp nelegālo robežšķērsotāju atturēšanā uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Vienlaikus Latvijas Valsts prezidents pauda nostāju, ka ir būtiski, lai tiktu nodrošināts arī pietiekams Eiropas Savienības (ES) atbalsts Austrumu flanga valstīm. Jo ES ārējās robežas drošība ir kopīga ES atbildība. “Atbildības nasta nedrīkst būt tikai uz austrumu flanga valstu pleciem,” pauda E. Rinkēvičs.
“Latvija un Lietuva ir viena otras tuvi partneri, draugi un sabiedrotie. Mums ir kopīga vēsture, kultūra un viena baltu valodu saime. Pēdējās desmitgadēs mūsu valstis kopā pievienojās NATO. Mēs kopā pievienojāmies Eiropas Savienībai. Šodien izaicinājumi ir citi. Bet mēs joprojām tos risinām kopā. Mūsu aktuālākais izaicinājums ir mūsu valstu drošība. Ir svarīgi, lai mēs pārvērstu savus ieguldījumus aizsardzībā ekonomiskās iespējās. Mēs tērējam milzīgas summas aizsardzībai. Naudai ir maza vērtība, ja vien rūpnieciskā jauda netiek mobilizēta vietējā, reģionālā un globālā līmenī. Mūsu pašu nozaru stiprināšana veicina NATO kolektīvās aizsardzības spējas. Eiropas Aizsardzības fonda projekti parāda, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumi var efektīvi strādāt līdzās. Šīs partnerības mums parāda, ka aizsardzības nozare var būt spēcīgāka, ja apvienojam spēkus. Lietuvas nesen pieņemtais lēmums izvēlēties Patria bruņumašīnu platformu kalpo kā labs ciešākas sadarbības piemērs. Kritiskā infrastruktūra neapstājas pie valstu robežām. Tas ir mūsu kopīgais izaicinājums. Pagājušajā gadā mēs pierādījām, ka kopā mēs varam nodrošināt savu enerģētisko neatkarību. 2025. gadā mēs atstājām Krievijas un Baltkrievijas elektrotīklu un pievienojāmies Eiropas tīklam. Mēs turpinām ieguldīt galvenajos reģionālajos aktīvos, kas stiprina mūsu enerģētisko drošību. No Inčukalna gāzes krātuves līdz Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālim,” savā uzrunā Latvijas un Lietuvas biznesa forumā Viļņā sacīja Latvijas Valsts prezidents.
Savukārt 16. jūlijā valsts vizīte turpinās Klaipēdā, kur abu valstu prezidenti apmeklēs Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli “Neatkarība” un vēros Lietuvas Jūras spēku taktiskās operācijas paraugdemonstrējumus. Valsts prezidents arī uzstāsies ar lekciju Klaipēdas Universitātē, kuras laikā E. Rinkēvičam svinīgā ceremonijā piešķirs Klaipēdas Universitātes Goda doktora grādu.
Pirms atgriešanās Latvijā E. Rinkēvičs apmeklēs Būtiņģes evaņģēliski luterisko baznīcu, kur tiksies ar vietējās draudzes un latviešu kopienas pārstāvjiem.
