Pirms trīsdesmit sešiem gadiem Latvija modās ar satraukumu. Augstākās Padomes deputātiem bija jāpieņem dzīves svarīgākais lēmums. Un uz viņiem skatījās ne tikai visa Latvija, bet arī kaimiņvalstis un tautieši, un draugi visā plašajā pasaulē. Notikumiem līdzi sekoja arī nedraugi, kas turpināja cerēt, ka nobīsimies un no bailēm sastingsim, nevis iesim nedrošo nezināmo ceļu. 1990. gada 4. maija balsojuma izdošanās nebija pašsaprotama. Tomēr mērķis bija tieši tik svarīgs, lai riskētu un mēģinātu…
Pirms trīsdesmit sešiem gadiem Latvija modās ar satraukumu. Augstākās Padomes deputātiem bija jāpieņem dzīves svarīgākais lēmums. Un uz viņiem skatījās ne tikai visa Latvija, bet arī kaimiņvalstis un tautieši, un draugi visā plašajā pasaulē. Notikumiem līdzi sekoja arī nedraugi, kas turpināja cerēt, ka nobīsimies un no bailēm sastingsim, nevis iesim nedrošo nezināmo ceļu. 1990. gada 4. maija balsojuma izdošanās nebija pašsaprotama. Tomēr mērķis bija tieši tik svarīgs, lai riskētu un mēģinātu. Izdevās. Izdevās tas, ko tauta tik ļoti gribēja – atkal lemt un darīt pašiem. Ritenis nav jāizgudro no jauna. Varam katru rītu mosties un prasīt sev – vai mēs šodien gribam dzīvot brīvā Latvijā? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad ir jāceļas, jālemj un…
