Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Islandes zinātniekiem, akadēmiķiem un politisko aprindu pārstāvjiem vakar iesaistījās diskusijā par mazo valstu lomu NATO.
Prezidente atzīmēja, ka Latvija tiek pieskaitīta tā saucamajām “mazajām” NATO kandidātvalstīm. Lai arī precīzas definīcijas, kas noteiktu kur sākas un kur beidzas mazo un lielo valstu iedalījums nav. Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka NATO, pēc viņas domām, ir dibināts uz savstarpējā atbalsta principa un aizstāv ne tikai militāri tās alianses dalībniekus, bet augsti vērtē demokrātiju, brīvu ekonomiku un vēršas pret totalitārisma režīmiem. “Vakardienas alianses mainās, NATO paplašinās, jo pati Eiropa ir mainījusies mums tajā vairs nav dzelzs priekškara, tajā vairs nav mākslīga dalījuma līniju, tagad mēs esam jaunā Eiropā un mums ir jauna pasaules karte.” sacīja Islandes intelektuāļiem prezidente. Viņa atzīmēja, ka pasaules tautas 50 gadus kartē nav varējušas izlasīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdus, tās varējušas redzēt tās tikai PSRS valstu sastāvā, iekļautas ar varu, bez brīvas gribas. Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra to, ka Islandē Eiropas vēstures zināšanas vienmēr ir bijušas dziļāk izprastas un par to liecina arī fakts, ka Islande ir steigusies tūlīt pēc Latvijas neatkarības fakta atzīt Latviju kā brīvu un neatkarīgu valsti. Viņa uzsvēra, ka mazām valstīm “drošības lietussargs” ir svarīgāks nekā lielajām valstīm, un, arī mazās valstis var būt ļoti vērtīgs principa – “viens par visiem, visi par vienu” īstenotājs.
Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka ideoloģijas pasaulē pēdējā gadsimta laikā ir daudzkārt mainījusies, taču NATO alianses ideoloģija joprojām aizstāv demokrātijas vērtības, katras tautas pašnoteikšanās tiesības. Prezidente stāstīja par savas valsts dalību miera operācijās, tādejādi uzsverot to, ka jau šobrīd, esot tikai kandidātvalstij, Latvija piedalās NATO principu aizstāvībā. Viņa pateicās Islandei par tās ieguldījumu Baltijas valstu dalības NATO diskusijā aizstāvot šo mazo valstu nepieciešamību iestāties Ziemeļatlantijas aliansē. “Tobrīd, kad šī ideja vēl nevienam nelikās īstenojama, Islande arī esot maza valsts izrādīja savu drosmi un panāca to, ka viedokļi par Baltijas valstu dalību NATO var mainīties uz labo pusi.”
Vaira Vīķe-Freiberga ļoti pozitīvi novērtēja faktu, ka Latvijas dalība NATO atbalsta arī tās mazās Eiropas valstis, kuras nav Ziemeļatlantijas alianses dalībnieces, bet dažādu apsvērumu dēļ uzskata, ka Latvijai ir nepieciešama dalība NATO. Prezidente informēja par neseno Baltijas valstu prezidentu tikšanos ar Austrijas prezidentu, kuras centrā bija mazo valstu solidaritāte nākotnes Eiropā un atzīmēja, ka Austrija ir izrādījusi sadarboties ar Latviju arī drošības jomā. Vaira Vīķe-Freiberga runāja arī par dažādām jaunām aliansēm Eiropā, kuru pamatā ir gan reģionālās, gan interešu un tirdzniecības saišu alianses. Šobrīd pasaule ir saistīta dažādos sadarbības tīklos un tāpēc arī NATO iegūst jaunas sadarbības formas piezīmēja prezidente.