Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freibergas šodien, piedaloties Demokrātiskās izvēles forumā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā uzsvēra, ka tikai kopīgiem demokrātisko valstu spēkiem ir iespējams panākt Eiropas kontinenta demokrātijas un drošības stiprināšanu. Forumā, kurā pirmo reizi vienkopus piedalās Baltijas, Melnās un Kaspijas jūras valstu vadītāji, pētniecisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tiek meklēti veidi, kā panākt demokrātisko sistēmu stiprināšanu reģionos.
Prezidente izteica atbalstu visām valstīm, kas ir izcīnījušas brīv„ibu un demokrātiju un tās tautas, kas vēl tiecas, lai sasniegtu šo mērķi. Viņa atzīmēja, ka bieži vien nav viegli izšķirties par nezināmu nākotni, par pārmaiņu grūtībām, “bet šī cena ir tā vērta, mēs varam to pateikt no mūsu pašu pieredzes – ir vērts cīnīties par brīvību, ir vērts paciest grūtības, lai iedibinātu demokrātiju.”
Uzrunājot Ukrainu, Gruziju - valstis, kas nesen mierīgu revolūciju veidā ir izvēlējušās iet demokrātijas ceļu, prezidente rosināja iet uz priekšu reformu ceļu, neapstāties grūtību priekšā un ticēt rezultātam. “Es esmu pārliecināta – Jūs to paveiksiet,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Latvijas prezidente uzsvēra, ka Latvija vēlas, lai ES un NATO durvis paliktu atvērtas iepretim valstīm, kas ir gatavas dot ieguldījumu šajās organizācijās un ir gatavas sasniegt dalībai izvirzītos kritērijus: “Tas ir būtiski Eiropas kontinenta kopējās drošības, demokrātiskās telpas un izaugsmes dēļ, tas ir būtiski, lai neradītu Eiropā jaunas mākslīga dalījuma līnijas.”
Prezidente atzīmēja, ka Latvija ir gatava sniegt savu reformu pieredzi citām valstīm, kas atrodas reformu ceļa sākumā. “Latvija ir piedāvājusi NATO Rīgu kā galotņu sanāksmes vietu nākamajā gadā, un NATO integrācijas pieredze ir viena no tām, ko Latvija ir gatav sniegt citiem,” teica V.Vīķe-Freiberga .”Jūs esat mūsu kaimiņi, un mums rūp Jūsu dzīve, mēs vēlam Jums visu to labāko,” viņa piebilda.
Pilsoniskajā forumā, kura darbā vakar iesaistījās Baltijas, Melnā, Kaspijas jūras reģiona zinātnieki un NVO pārstāvji, Latviju pārstāvēja SAK vadītāja Žaneta Ozoliņa.