Vaira Vīķe-Freiberga

 

Valsts prezidentes tosts par godu Lietuvas prezidenta valsts vizītei

Melngalvju namā, 2002.gada 3.septembrī

 

 

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Cienītā Alma Adamkienes  kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

 

Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Lietuvas prezidentu Valdu Adamkus kungu un viņa dzīvesbiedri Almu Adamkienes kundzi! Šo vizīti es uztveru kā labu draugu cieņas apliecinājumu, kā arī vēlmi padarīt vēl noturīgākas saites starp mūsu valstīm un tautām.

 

5.septembrī apritēs 11 gadi, kopš starp Latviju un Lietuvu tika atjaunotas diplomātiskās attiecības. Šo gadu laikā mēs esam pratuši izveidot starpvalstu attiecības, kas balstās uz vienotību un savstarpējo uzticēšanos, kā arī politisko mērķu kopību. Laiks no tā mirkļa, kad apņēmības un cerību spārnoti roku rokā sadevāmies Baltijas ķēdē 1989.gada 23.augustā līdz šodienai, kad gaidām drīzu akceptu dalībai NATO un ES, ir licis mums daudz ko pārvērtēt. Tas ir bijis dinamisku notikumu pārpilns, prasīgs un reizēm arī skarbs, bet mēs esam paveikuši galveno – padarījuši savas valstis par realitāti un nostiprinājuši demokrātiju, kas ir pamats to tālākai attīstībai.

 

Bez savstarpēja atbalsta attīstība tagad ir grūti iedomājama. Mūsu attiecību būtisks pamats ir pārliecība, ka vienas Baltijas valsts panākumi ir arī citas valsts panākumi. Šajā svinīgajā brīdī vēlos uzsvērt, ka Baltijas valstīm izšķirošajos brīžos Lietuva un Prezidents Adamkus personīgi ir ieņēmuši nostāju, kas veicinājusi mūsu valstu ārpolitisko mērķu piepildīšanos un stiprinājusi Baltijas valstu partnerību. Jūsu neatlaidīgā un enerģiskā darbība ir vairojusi gan Lietuvas starptautisko prestižu, gan  pasaules sabiedrības izpratni par Baltijas valstu interesēm un centieniem.   

 

Dāmas un kungi!

Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijas un Lietuvas attiecības ir attīstījušās tik plaši, ka grūti nosaukt jomu, kurā tās neizpaustos. Starpvalstu līgumtiesiskā bāze ļauj izvērst ekonomisko un pārrobežu sadarbību, kultūras un izglītības kontaktus, kā arī vienot politiku aizsardzības, iekšlietu un tieslietu jomā. Pašlaik intensīvi tiek risināti jautājumi par Latvijas un Lietuvas valstu robežas šķērsošanas atvieglošanu un sadarbību vides aizsardzībā. Robežas šķērsošanas procedūru vienkāršošana veicinās tirdzniecību un tūrismu Baltijas reģionā. Savukārt vides aizsardzības jautājumu sakārtošana ir absolūti nepieciešama sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Mums ir cieši jāsadarbojas, lai savas skaistās zemes un Baltijas jūru atstātu mūsu bērnu bērniem sakoptas un nenoplicinātas. 

 

Paralēli tautsaimnieciskajai sadarbībai mēs esam bijuši vienoti arī savos centienos integrēties Eiroatlantiskajās struktūrās. Pēdējo gadu laikā ar Adamkus kungu esam piedalījušies gan divpusējās, gan trīspusējās Baltijas valstu vadītāju konsultācijās, gan arī daudzpusējos starptautiskos forumos nolūkā panākt Baltijas valstu dalību ES un NATO.

 

Mēs tuvojamies izšķirošiem notikumiem – NATO valstu vadītāju Prāgas sanāksmē tiks pieņemts lēmums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē, savukārt Eiropas Savienība gatavojas noslēgt iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm. Domāju, ka Latvija, Lietuva un Igaunija gan Prāgas, gan Kopenhāgenas galotņu sanāksmēm var gatavoties pozitīvu rezultātu gaidās. Mūsu kopīgā sadarbība ir bijis svarīgs priekšnoteikums mūsu kopīgajām sekmēm.

 

Dāmas un kungi!

Vēsturiskais mantojums, kopīgās vērtības, kā arī vienotā izpratne par nākotni ir mūsu attīstības pamats. Vienlaikus man gribētos atgādināt par to vienotību, ko nosaka mūsu ģenētiskie kodi, mūsu kopīgās baltu saknes. Latvijā un Lietuvā 22.septembris tiek atzīmēts kā Baltu vienības diena. Tas ir datums, kad 1236.gadā Saules kaujā žemaiši ar zemgaļu atbalstu sakāva Zobenbrāļu ordeni.

 

Jēdziens baltu vienība dažkārt ir kā goda drānas, ko uzvelkam kopīgos svētkos. Kopīgie folkloras festivāli, dziesmu svētki un citi pasākumi ir lieliska un neatņemama mūsu attiecību sastāvdaļa. Šoreiz es gribētu pieminēt tos ļaudis, kuri Latvijā un Lietuvā kopj mūsu vienību, nododas tās studijām un pētījumiem. Viesojoties Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, esmu iepazinusies ar Lietuvas universitāšu Baltistikas centriem. Letonikas un lituānikas centri darbojas arī Latvijā. Tas ļauj mums vēl dziļāk iepazīt vienam otru. Jo tuvākpazīšana ir būtiska draudzībai. Savukārt grūti ir iedomāties labāku pamatu sadarbībai par draudzību.

 

Atļaujiet man novēlēt Jums, Prezidenta kungs, un Jums, Alma Adamkienes kundze, laimi, kā arī spēku un enerģiju Jūsu atbildīgajā darbā! Es uzsaucu šo tostu par Latvijas un Lietuvas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!