Valsts prezidenta kanceleja aicināja 5.-12. klašu skolēnus iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai. 5.–6. klašu, 7.–9. klašu un 10.–12. klašu grupās konkursā tika iesūtīti 415 darbi. Katras grupas 1. vietas ieguvējs savu uzrunu nolasīja Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī 18. novembrī.
2025. gada 18. novembrī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves uzstājās Rīgas 34. vidusskolas 5. klases skolēns Vsevolods Dudenko, Bauskas Valsts ģimnāzijas 8. klases skolniece Ieva Dūmiņa un Druvas vidusskolas 10. klases skolniece Lote Medne.
Vsevoloda Dudenko iesniegtā uzruna
Mīļie Latvijas iedzīvotāji!
Šodien mēs visi esam kopā, lai svinētu mūsu valsts dzimšanas dienu – Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu. Tā ir diena, kad mēs atceramies, cik ļoti mūsu senči mīlēja savu zemi un cik drosmīgi viņi bija, kad 1918. gadā pasludināja neatkarīgu Latviju. Viņi ticēja brīvībai, un šī ticība dzīvo mūsos vēl šodien.
Latvija ir mūsu mājas – vieta, kur dzimst sapņi un kur mēs augam par stipriem, gudriem un sirsnīgiem cilvēkiem. Šodien es gribu pateikt lielu paldies ikvienam, kas rūpējas par mūsu valsti – skolotājiem, kas māca mūs domāt, ārstiem, kas palīdz slimajiem, karavīriem, kas sargā mūsu brīvību, un vecākiem, kas audzina bērnus ar mīlestību pret dzimteni.
Mūsu Latvija mainās – tā kļūst modernāka, viedāka, gudrāka. Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, kad skolās mācāmies programmēt, veidot robotus un domāt radoši. Bet arī šajā jaunajā pasaulē mēs nedrīkstam aizmirst saknes – mūsu valodu, tautasdziesmas, tradīcijas un dabu. Jo tās ir mūsu īstā bagātība.
Latvija būs konkurētspējīga valsts tad, ja mēs spēsim apvienot zināšanas ar sirdsapziņu. Ja spēsim domāt kā izgudrotāji un just kā cilvēki. Ja katrs no mums darīs savu darbu ar sirdi – skolēns mācīsies, skolotājs iedvesmos, zemnieks kops zemi, uzņēmējs radīs jaunas idejas, un mākslinieks darīs Latviju skaistāku.
Mūsu spēks ir vienotībā. Kad mēs palīdzam viens otram, kad cienām atšķirīgo, kad domājam ne tikai par sevi, bet arī par citiem – mēs kļūstam stiprāki. Ģimene, draudzība un līdzjūtība – tās ir mūsu valsts pamatu vērtības. Lai tās dzīvo ikvienā mājā, skolā un sirdī.
Mums jādomā arī par mūsu vidi – par mežiem, ezeriem un jūru. Plastmasas vietā jāizvēlas dabai draudzīgi risinājumi, jāmācās saudzēt to, kas mums uzticēts. Jo Latvija nav tikai mūsu – tā ir arī nākamajām paaudzēm.
Es ticu, ka nākotnes Latvija būs valsts, kurā cilvēki jūtas lepni par savu darbu, kur katrs bērns saņem labu izglītību, kur cilvēki palīdz viens otram un kur mūsu sarkanbaltsarkanais karogs vienmēr plīvo augstu un lepni.
Šodien novēlu mums visiem sargāt Latviju ar sirdi, cienīt viens otru un ticēt labajam. Jo, kamēr mūsu sirdīs deg mīlestība pret savu zemi, Latvija vienmēr būs stipra, brīva un dzīva.
Lai dzīvo Latvija!
Dievs, svētī Latviju!
Ievas Dūmiņas iesniegtā uzruna
Labvakar, cienījamie Latvijas iedzīvotāji!
Es jūs sirsnīgi sveicu Latvijas valsts dzimšanas dienā! Pirms simtu septiņiem gadiem šajā dienā tika dibināta Latvijas valsts. Šajā vakarā mēs atcerēsimies, cik īpaša, kulturāla un cēla ir mūsu Latvija. Arī atsauksim atmiņā skaistāko un drosmīgo, kas ir noticis šajā gadā un citos.
Šis gads ir bijis prieka pilns, jo mūsu bērni un jaunieši piedalījās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šogad es piedalījos šajos svētkos pirmo, reizi un es izbaudīju, kā ir dziedāt un dejot. Es teikšu, ka dejot man patika labāk, jo es kā kustīgs cilvēks ar prieku dejoju uz Daugavas stadiona laukuma. Bija tik skaisti skatīties, cik daudz ir jauniešu, kuri dejo un sanāk kopā sadancot ar citiem Latvijas jauniešiem. Sliktajos laikapstākļos visi redzēja, cik drosmīgi un mērķtiecīgi ir mūsu bērni. Skatītājiem un dejotājiem bija asaras acīs pēdējā dejā “Es atvēru Laimas dārzu”, jo, kā daudzi atzina – tik skaists koncerts nekad iepriekš nav bijis. Tādu sajūsmu un adrenalīnu var just vienīgi Dziesmu un deju svētkos. Šie svētki man ir īpaši un mīļi, un es visiem iesaku tajos piedalīties kaut vienu reizi.
Ir svarīgi būt kopā, būt vienotiem! Atcerēsimies 1989. gada 23. augustu, kad divi miljoni cilvēku sadevās roku rokās un no Tallinas līdz Viļņai veidoja dzīvu ķēdi, lai paustu gribu dzīvot suverēnā valstī. Cilvēkiem tolaik bija ļoti īpašas emocijas. Vecmāmiņa man ir daudz stāstījusi par šo notikumu. Viņa kopā ar manu vectēvu arī stāvēja “Baltijas ceļā” un apliecināja ilgas pēc brīvas valsts. Mans opis ir liels Latvijas patriots, un viņš man saka: “Brīvība nav dāvana, tā ir mūsu drosme!” Šie vārdi man dziļi palikuši prātā – nevari baidīties, ja gribi brīvību!
Mūsu pamats ir ģimene. Tā ir vieta, kur piedzimst mīlestība un laime. Ģimene ir cieņa, atbildība, godīgums un vērtība. Katrs no mums savu pirmo pasaules izpratni iegūst ģimenē, tur mēs iemācāmies rūpēties cits par citu un būt klāt grūtajos brīžos. Kā Rainis saka: “Patiesība ir darbs, meli ir slinkums.” Ģimenes stiprums nav atkarīgs no materiālām iespējām, tas rodas no uzticības un mīlestības. Mana mamma man daudz māca par ģimenes vērtībām un man saka: “Tie, kas mīl, nevar just naidu ne pret vienu.”
Šajā vakarā es jūs aicinu atcerēties par saviem mīļajiem cilvēkiem un savu valsti. Lai šajā naktī mums plūst ticības un mīlestības siltums no sirds uz sirdi!
Dievs, svētī Latviju!
Lotes Mednes iesniegtā uzruna
Esiet sveicināti, cienījamie klātesošie!
Labvakar cienījamās dāmas un godātie kungi!
1918. gada 18.novembris- tiek proklamēta Latvijas valsts. Karš beidzies. Jaunas domas, jaunas cerības. Katrs iedzīvotājs, kas cīnījušies tieši šim mērķim, redzēja tajā mirklī dzimstam savu nākotni un iespējas. Ir pagājuši 107 gadi kopš šīs nozīmīgās dienas. Pašlaik katram no mums pie krūts ir sarkanbaltsarkans karogs, mēs jūtam citam citu. Šis ir mūsu laiks un atbildība piepildīt visu iepriekšējās paaudzes cilvēku nepiepildītās vēlmes, iespējas un dzīvi.
Pašlaik teikt, ka karš ir beidzies un pasaulē ir miers, būtu meli. Tepat netālu no mūsu mājām- Ukrainā- norit karadarbība. Ukraiņi cīnās par mūsu brīvību un nākotni, katrs no viņiem tiek godināts un cienīts, jo viņi cīnās ne tikai par Ukrainu, bet arī par mums, neļaujot agresoriem doties tālāk. Tagad tā ir mūsu atbildība viņus atbalstīt, kaut vai nedaudz, šajā nopietnajā cīņā. Katru dienu tiek pārbaudītas mūsu vērtības - personīgās un demokrātiskās. Latvijai jābūt stiprai kā Lāčplēsim- stiprai un vienotai.
Sarkanbaltsarkans karogs plīvo ne tikai mastā, bet arī mūsu sirdīs. Mūsu himna, ģerbonis un karogs nav tikai zīmes- tie esam mēs. Šie simboli mums atgādina, ka brīvība nav dāvana, bet gan grūtā ceļā izcīnīta. Tā ir katra cilvēka atbildība un pienākums. Ļaujot karogam plīvot mastā, mēs spējam pierādīt, ka mēs esam brīvi un zem šī karoga spējam brīvi dzīvot un runāt. Ar karogu arī nesam savas iespējas pasaulē, olimpiskajās spēlēs karogs tiek nests pa priekšu, tas plīvo mastā. Dejojot un dziedot mūsu balsis un soļi dzirdami tālu pasaulē, un katrs tos spēj baudīt.
Atbildība sākas mūsos, katra nākotne veidojās mūsos, un tas ir mūsu pienākums to piepildīt. Katrs no mums ir citādāks. Valsts ļauj mums katram augt un attīstīties. Valsts nespētu pastāvēt bez dažādības, un tas ir jāpieņem. Mēs paši to spējam ietekmēt. Visi mēs esam dzirdēti un uzklausīti- tauta klausās, vēji klausās un zeme klausās.
Uzdrīksties runāt! Katrs vārds ir nozīmīgs. Uzdrīksties darīt vairāk! Katrs labais darbs spodrinās Latvijas vārdu.
Ir mūsu laiks uzdrīkstēties, nebaidīties, uzņemties, saglabāt. Darot kopā, visu spējam.
Mēs esam Latvija.
Saules mūžu Latvijai!
