Labvakar Latvijas tauta!
Vennad Eestlased!
Broļei ĻIietuvei!
Vispirms es gribu pateikties visiem tiem, kas šīs divas dienas Lietuvā, Igaunijā un Latvijā savā skrējienā deva jaunu dzīvību, jaunu iedvesmu Baltijas ceļam. Veltīsim aplausus visiem tiem, kas šo organizēja – orientieristiem; tiem kungiem un kundzēm, kas stāvēja ceļa malā tautastērpos, dziedāja dziesmas un spēlēja mūziku; tiem bērniem, kas skrēja līdzi; visiem tiem, kas galu galā ir šeit mūsu Brīvības pieminekļa pakājē. Sirsnīgi aplaudēsim visiem!
Šodien, protams, mēs visi esam lepni paši par sevi un par savām brāļu tautām, bet mums ir jāatceras, ka šeit mēs esam, tāpēc ka 70 gadus atpakaļ aiz mūsu tautu mugurām ciniski un noziedzīgi tika lemti mūsu likteņi. Un vairāk kā 50 gadu mums nebija savu valstu. Kāpēc mēs šodien atceramies Baltijas ceļu? Tāpēc ka tieši 20 gadus atpakaļ mēs paši sev noticējām un pateicām – šis pakts ir vēsture un nolemts aizmirstībai, mēs paši atgūsim savu neatkarību, mēs paši atjaunosim savas valstis. Un tad mēs sadevāmies rokās. Un daudzi no tiem, kas ir šeit un pie televizora ekrāniem, atceras sajūtas. Mēs jutām viens otru, mēs jutām spēku, mēs viens otru stiprinājām un mēs bijām kā vairogs virs mūsu valstu topošās neatkarības no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai.
Šodien, kad ir pagājuši 20 gadi, man ir liels gandarījums un daudziem tēviem un mātēm ir gandarījums, ka šīs pašas sajūtas, kas bija mums 20 gadus atpakaļ, ir mūsu bērniem. Latvijas bērni, Igaunijas bērni un Lietuvas bērni, kam šodien vēl nav 20 un nav pat 18, sajuta, ko mūsu tautām nozīmē Baltijas ceļš. Mēs bijām visi vienoti kopā. Mēs parādījām, ka mēs varam ne tikai noticēt, bet arī izdarīt. Un mēs iezīmējām savu nākotni. Baltijas ceļš vienmēr būs kā simbols un garants Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarībai. Šoreiz mūs vienoja sirdspuksti, jo viss labais veidojas mūsu sirdīs. Mēs dzirdējām gan skrējēju sirdspukstus, gan ieklausījāmies savējos un bija mērķis, kas šovakar ir sasniegts. Tāpēc pirms dzīvojam tālāk, pirms stāstām saviem bērniem par savām emocijām vēlreiz ieklausīsimies sirdspukstos.
Jūs dzirdat – tie esam mēs un tā ir mūsu nākotne. Vēlreiz pasakos visiem tiem Latvijā, kas lika katru sirdspukstu pie sirdspuksta un mēs ieguvām to sajūtu, tās emocijas un to drošības sajūtu nākotnei, ko šobrīd jūtam.
Teikšu paldies arī lietuviešiem.
Ačiū, kad leidote savo širdžiai plakti vieningai už Latviją, Lietuvą ir Estiją!
Un sakām paldies arī visiem tiem igauņu sirdspukstiem, kas bija kopā ar mums.
Aitäh, et lasite oma südamel tuksuda Läti, Leedu ja Eesti ühtsuse eest!
Lai Dievs svētī mūsu tautas! Lai Dievs svētī Igauniju! Lai Dievs svētī Lietuvu! Lai Dievs svētī Latviju!