Vaira Vīķe-Freiberga

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

 

Man ir patiess prieks un liels gods uzņemt pirmajā oficiālajā vizītē ģeogrāfiski nedaudz attālākas, bet eiropeiskās un kristīgās morāles pamatvērtību ziņā Latvijai tuvās Armēnijas prezidentu.

 

Šī ir ne tikai pirmā Armēnijas prezidenta vizīte Latvijā, bet arī pirmā tik augsta līmeņa vizīte mūsu attiecību vēsturē. Mūsu valstīm un tautām tas ir nozīmīgs notikums. Politiskais dialogs starp Latviju un Armēniju ir pakāpeniski attīstījies un līdz ar Jūsu vizīti tas nupat ir aptvēris visus līmeņus – abu valstu prezidentus, valdību, parlamentāriešus. Mēs šo dialogu vēlamies turpināt, lai mūsu valstu iedzīvotāji no tā gūtu nozīmīgus praktiskus ieguvumus.

 

Lielā mērā Armēnijas un Latvijas savstarpējā sapratne rodas no mūsu tautu vēsturisko pārdzīvojumu līdzībām. Abas valstis vēsturiski ir atradušās pasaules tirdzniecības ceļu krustojumos. Tomēr ne visos laikos šāds ģeogrāfisks stāvoklis ir nesis uzplaukumu un drošības sajūtu. Armēnijai ilgstošā posmā, bet Latvijai īsākā laika sprīdī, ir nācies pārdzīvot postošus vēstures pārbaudījums. Šodien abas valstis sadarbojas tirdzniecības un citās jomās, lai mūsu bērniem un bērnu bērniem vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo pagātnē izciestie pārbaudījumi.

 

Galvenā Latvijas un Armēnijas neatsveramā vērtība ir bijusi un būs mūsu tautas, to īpatnais kultūras mantojums, nacionālās tradīcijas un valodas. Mēs ar godbijību novērtējam gadu tūkstošos tapušo armēņu kultūru, ko turpinām iepazīt vēl šodien. Armēņu kultūras bagātību mēs izbaudījām pagājušā gada nogalē Rīgā notikušajās armēņu tautas mākslas un tradīciju dienās. To laikā bija iespējams pārliecināties, ka Latvijā ir patiesa interese par Armēniju un armēņu tautas kultūru. Armēņu tautas mākslas un tradīciju dienās nostiprinājās pārliecība, ka mūsu valdības var veicināt savstarpēji bagātinošus kontaktus un plašāku informācijas apriti starp mūsu valstīm. Ar tādu mērķi šodien tika parakstīts līgums par Armēnijas un Latvijas pilsoņu savstarpējiem braucieniem, kas radīs vēl labvēlīgākus apstākļus, lai mēs viens otru labāk iepazītu.

 

Arī nesenā vēsturiskā pieredze latviešu un armēņu tautām daudzējādā ziņā ir līdzīga. Armēnija, tāpat kā Latvija, par neatkarīgu valsti kļuva 1918. gadā, un tieši tāpat kā Latvija tā ciena un sargā savas tautas visdārgākās - suverenitātes - tiesības. Pagājušais vētrainais gadsimts pēc demokrātiska valstiskuma izveidošanās diemžēl atnesa arī tā neilgu pastāvēšanu un abu tautu pārstāvju izceļošanu uz citām pasaules valstīm.

 

Liktenis bija lēmis pirmajiem armēņiem apmesties Latvijā vēl pagājušā gadsimta 30.-tajos gados, lai turpmāk to sauktu par savām mājām. Labvēlīgā politika pret mazākumtautībām ir pārmantota arī atjaunotās Latvijas likumos. Viens no pirmajiem likumiem, kas tika pieņemts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, paredzēja garantētas iespējas mazākumtautībām īstenot kultūras autonomiju. Mūsu zemes armēņi sekmīgi izmanto šīs iespējas – darbojas armēņu sabiedriskās organizācijas, svētdienas skola, Latvijas Radio pārraida programmu armēņu valodā, drīzumā Rīgā tiks iesvētīts jauns armēņu dievnams. Armēņi ir kļuvuši par Latvijas un tās sabiedrības daļu, un joprojām kalpo kā emocionālā un dzīvā saikne starp Armēniju un Latviju. It īpaši es vēlētos izcelt ievērojamā armēņu pianista, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ilggadējā priekšsēdētāja Rafi Haradžanjana darbu mazākumtautību interešu pārstāvēšanā sadarbībā ar valsts iestādēm.

 

Dāmas un kungi,

 

Prezidenta vizīte ļauj mums novērtēt desmit gados panākto, kopš abu valstu attiecību nodibināšanas, un šis notikums sniedz mums iespēju vēlreiz apzināties to lielo sadarbības potenciālu, ko sniedz pārmaiņas mūsu valstu sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī atvērtība plašākiem integrācijas un globalizācijas procesiem. Latvijai un Armēnijai ir visi priekšnoteikumi, lai mūsu turpmākā sadarbība nesatricināmi tiktu balstīta uz savstarpēju izpratni, uzticību un kopīgām interesēm.

 

Latvijas un Armēnijas sadarbības perspektīvu iezīmē Armēnijas gaidāmā dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Latvija apsveic un atbalsta Armēnijas vēlmi kļūt par šīs organizācijas dalībnieci. Es esmu pārliecināta, ka Armēnijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā veicinās abu mūsu valstu kopīgo saimniecisko aktivitāti.

 

Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un nelielo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību. Lai arī Latvija un Armēnija ir šķietami mazas valstis pasaules politiskajā kartē, tomēr, sadarbojoties starptautiskajās organizācijās, vienmēr ir iespējams atbalstīt vienam otru svarīgu kopīgu mērķu sasniegšanā. Latvija ir gandarīta, ka, 2001. gadā vadot Eiropas Padomes ministru komiteju, tai izdevās īstenot vienu no savām galvenajām prioritātēm – panākt Armēnijas iekļaušanu Eiropas Padomes valstu saimē.

 

Gan Latvijai, gan arī Armēnijai demokrātiskas valsts veidošana un integrācija eiroatlantiskajās organizācijās ir viena no svarīgākajām prioritātēm. Konsekventi virzoties uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un NATO, Latvija ir panākusi starptautiski atzītus rezultātus demokratizācijas, pilsoniskas sabiedrības un ekonomisko reformu jomā. Tēlaini izsakoties, reformu īstenošanas pieredze ir vērtīgākā Latvijas eksporta prece, ko mēs esam gatavi sniegt Armēnijai un armēņu tautai, veidojot savu labklājības sabiedrību.

 

Atļaujiet man šo tostu uzsaukt par Jums, Prezidenta kungs! Par auglīgu Latvijas un Armēnijas sadarbību! Par veiksmīgu sadarbību mūsu valstu un tautu nākotnes un labklājības vārdā!