Vaira Vīķe-Freiberga

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Godātie deputāti un deputātes!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

 

Latvijas vēsturē šodien mēs pāršķiram jaunu lapu. Amatā stājas jauna prezidente un viņa to sāk ar dziļu pateicību savam priekštecim Guntim Ulmaņa kungam par viņa priekšzīmīgi un atbildīgi veikto darbu. Drīz valstij būs jauns Ministru prezidents un būs jauna valdība, drīz vien pāršķirsim lapu jaunam gadsimtam un dosimies jaunai tūkstošgadei pretī.

 

Es pateicos šai Latvijas 7.Saeimai par man dāvāto uzticību. Es novēlu katram deputātam un katrai deputātei vienmēr būt savu uzdevumu augstumos un nekad nepievilt to uzticību, ko tauta jūs ievēlot jums ir dāvājusi. Es n0ovēlu jums katram spēku un izturību, lai savā darbā jūs varētu sasniegt to valstisko vīziju un to valstisko atbildību, ko latviešu tauta no jums sagaida.

 

Es novēlu jums sasniegt to prasmīguma, to godīguma, to cēluma līmeni, ko Latvijas valsts no jums būtu pelnījusi. Ar diplomātiskā korpusa starpniecību es pateicos visām Latvijai draudzīgām valstīm, kas man šajā amatā stājoties ir laipni atsūtījušas savus apsveikumus un laba vēlējumus un kas izteikušas savu nedalīto atbalstu Latvijas centieniem. Latvijai ļoti vajadzīgs ir šāds atbalsts no saviem draugiem, no sabiedrotiem un par to mēs visi kā tauta vienmēr būsim pateicīgi.

 

Es pateicos visiem tiem, kas mani ir atbalstījuši visdažādākos veidos, tiem indivīdiem un organizācijām, kas mani ir apsveikuši un laba vēlējuši. Jūsu izteiktās cerības un jūsu dāvātā uzticība man uzliek pat lielāku pienākuma nastu par to ko uzliek jaunais amats ar savām oficiālām prasībām. Es apsolu prezidentam amatam veltīt visas savas spējas un visus savus spēkus, bet es lūdzu katru vienu no jums lūdzu nāciet man talkā, lai visi kopā mēs varētu paveikt to, ko mēs visi kopīgi ceram un vēlamies. Vēsture stāv mums priekšā kā balta neaprakstīta lapa un mēs būsim tie, kas Latvijas vēsturi rakstīs. Mēs būsim tie, kas noteiks kāda tā izskatīsies nākamo paaudžu acīs. Ne tikai katrs gadsimts, bet katrs rīts, kad atkal lec saule ir atkal jauns sākums un jauna atdzimšana. Katrs rīts sniedz mums iespēju būt citādiem nekā mēs bijām vakar. Tas sniedz mums izdevību būt labākiem nekā mēs bijām vakar. Tas sniedz mums izaicinājumu sevi pāraugt, sevi pilnveidot un sevi pārspēt. Mēs esam savas pagātnes mantinieki, bet neesam vergi, ka mūžīgi jādzīvo pagātnes kalpībā un ēnā. Mēs paši esam savas nākotnes veidotāji un mums ir dota iespēja pēc sava prāta, pēc savas gribas un pēc savas pārliecības to veidot. Tad mēs saliedēsim visus savus spēkus, būsim pietiekoši gudri, pietiekoši tālredzīgi. Turpināsim apņēmīgi virzīties pretim mūs patlaban svarīgākajiem mērķiem. Šie mērķi mums visiem ir pietiekami skaidri. Ir jābūt ekonomiskam uzplaukumam, ir jābūt sabiedriskam taisnīgumam, ir jābūt likumdošanas un ētiskai sakārtotībai, Latvijai ir jākļūst par sarunu partneri uzņemšanai Eiropas Savienībā un Latvijai ir jākļūst par dalībvalsti NATO.

 

Neļausim nevienam mums iestāstīt, ka mēs esam nevarīgi, nespēcīgi un vārgi.Neļausim nevienam mums iestāstīt, ka mēs nespējam ar savām problēmām tikt galā. Neļausim nevienam mūsos apslāpēt no mūsu senčiem mantoto dzīves prieku un rīcības sparu. Kā teicis Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis 200 gadus atpakaļ, Latvijas nav bēdu ieleja, Latvijas ir Paradīzes dārzs. Latvija ir bagāta zeme, tā ir bagāta ar skaistumu, ar briedumu, ar spējām un talantiem, ar varēšanu, ar gribēšanu. Mēs esam bagāta tauta.

 

Es aicinu ikvienu Latvijas pilsoni un ikkatru vienu tās iedzīvotāju atcerēties to milzīgo radošo potenciālu, kas katrā cilvēkā iemīt iekšā, ko katrā ir iespējams atmodināt. To milzīgo enerģiju, ko cilvēks var iegūt atverot savu sirdi visuma spēkiem, caur līdzcietību un caur cilvēkmīlestību.

 

Mums katram ik katru brīdi ir brīvi pieejami šie neizsmeļamie garīgā spēka avoti. Novēlu visiem latviešiem turēties garīgi stipriem. Augsim savā garīgā spēkā, jo caur to arī maza tauta spēj pacelties lielumā un diženumā. Es aicinu katru Latvijas pilsoni un katru tās iedzīvotāju atcerēties, ka visi mūsu likteņi ir nedalāmi saausti kopā, ka mūsu gājumu mums visiem ir nolemts nostaigāt cieši blakus. Mēs dzīvojam zem vienas saules un uz vienas zemes. Tā pati jūra mums skalojās pie kājām. Dzīvosim tā, lai mēs viens otru cienītu. Dzīvosim tā, lai mēs viens otru saprastu. Dzīvosim tā, lai mēs viens otru bagātinātu. Dzīvosim tā, lai ar Dieva palīgu mūsu pēcgājēji par mums varētu būt lepni.