PIEKTDIENA, 16.MAIJS

 

11:00 Valsts prezidentes piedalīšanās Latvijas Pašvaldību savienības 13.kongresa atklāšanā (Jūrmala, Lielupe, Vikingu iela3)

12:00 Valsts prezidentes un Valsts valodas komisijas rīkotā pieņemšana dzimto valodu skolotājiem Rīgas pilī.

Lai izteiktu valstisku atzinību par latviešu valodas kā dzimtās valodas un astoņu minoritāšu dzimto valodu mācīšanu Latvijas skolās, Valsts prezidente un Valsts valodas komisija ir ielūgusi uz Rīgas pili ap 20 skolotājus no visas Latvijas.

 

Ielūgtie dzimtās valodas skolotāji

 

Urve Aivars (Rīgas Igauņu vidusskola) igauņu

Raisa Andžāne (Jelgavas 2. pamatskola) krievu

Ināra Bahmane (Mālpils vidusskola) latviešu

Ina Barkanova (Rīgas poļu vidusskola) poļu

Vija Cerusa (Bauskas 1. vidusskola) latviešu

Veronika Dundure (Nautrēnu vidusskola) latviešu

Irina Frolova (Rīgas 74. vidusskola; Rīgas 13. vidusskola) krievu

Gunita Grīnvalde (Ventspils vakara vidusskola) čigānu

Daiva Isakiene (Rīgas Lietuviešu vidusskola) lietuviešu

Anna Ivane (Rīgas Baltkrievu pamatskola) baltkrievu

Inga Kadile (Gulbenes ģimnāzija) latviešu

Velga Kalēja (Limbažu 1. vidusskola) latviešu

Natālija Koviļina (Daugavpils krievu vidusskola – licejs) krievu

Germans Levins ( Rīgas Š. Dubanova Ebreju skola) ivrita val. , ebreju kultūra

Natālija Mitrofanova (Rīgas 61. vidusskola) krievu

Antra Rudzīte (Staiceles pamatskola) latviešu

Dace Simsone (Āgenskalna valsts ģimnāzija) latviešu

Anna Stepanova (Rīgas Ukraiņu vidusskola) ukraiņu

Natālija Studņeva (Rīgas Rīnūžu vidusskola) krievu

Alda Urtāne (Kuldīgas centra vidusskola) latviešu

Anita Vanaga (Rīgas Franču licejs) latviešu

Lilita Zēberga (Talsu 2. vidusskola) latviešu

 

 

Urve Aivars (Rīgas Igauņu vidusskola)

Ir studējusi Tartu Universitāte, jo uzskata, ka valoda jāmācās valodas vidē. Igauņu valodu skolotāja māca ne tikai Rīgas Igauņu vidusskolas skolēniem, bet arī Latvijas Universitātes studentiem un daudziem pieaugušajiem, kuriem ir interese par šo valodu. Valoda ir viņas sirdslieta, kura nepieļauj kompromisus. Zinoša, korekta, principiāla – bērnus mīloša un izprotoša. Valodas jomā skolotāja sevi nepārtraukti pilnveido un attīsta.

 

Raisa Andžāne (Jelgavas 2. pamatskola)

Viena no radošākajām krievu valodas skolotājām Latvijā, kura ne tikai kvalitatīvi vada mācību procesu, bet ir iesaistījusi skolēnus aktīvās ārpusstundas darbībās, kas saistās ar krievu kultūru. Iesaista skolēnus diskusiju kluba aktivitātēs. Piedalās Izglītības sistēmas attīstības projekta darbā – jaunā dzimtās valodas standarta un programmas izstrādē un aprobācijā. Radoši darbojas Izglītības satura un eksaminācijas veidotajā valsts pārbaudes darbu izstrādes grupā, izstrādājusi dažādus metodiskos materiālus dzimtās valodas mācīšanā un vērtēšanā.

 

Ināra Bahmane (Mālpils vidusskola)

Ilggadēja latviešu valodas un literatūras skolotāja, kura veidojusi radošus mācību materiālus par novadpētniecības jautājumiem, ar panākumiem vadījusi valodas kultūras pulciņu, sekmējot skolēnu valodas kultūras attīstību, izstrādājusi dažādus metodiskos materiālus dzimtās valodas mācīšanā un vērtēšanā. Pieredzi labprāt popularizējusi saviem kolēģiem.

 

Ina Barkanova (Rīgas poļu vidusskola)

Radoši strādā ar jaunāko klašu skolēniem, audzinot interesi par dzimto (poļu) valodu un kultūru. Darbojas Izglītības satura un eksaminācijas centra veidotajā valsts pārbaudes darbu izstrādes grupā.

 

Vija Cerusa (Bauskas 1. vidusskola)

Ir ilggadēja Bauskas rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Spēj ieinteresēt skolēnus dzimtās valodas un literatūras apguvē, izmantojot jaunākās metodes, aktīvi iesaistās dažādu normatīvo dokumentu izstrādē, aprobācijā, ļoti veiksmīgi darbojas kā tālāk izglītotāja Latvijā, ar savu pieredzi nesavtīgi daloties ar Latvijas skolotājiem.

 

Veronika Dundure (Nautrēnu vidusskola)

Ir ilggadēja Rēzeknes rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Tagad bez pamatdarba skolā aktīvi vada Latgaliešu valodas un literatūras, un kultūras vēstures skolotāju asociāciju, panākot skolotāju aktīvu iesaistīšanos latgaliešu valodas atdzīvināšanu mācību programmās.

 

Irina Frolova (Rīgas 74. vidusskola; Rīgas 13. vidusskola)

Radoši strādā ar jaunāko klašu skolēniem, audzinot interesi par dzimto valodu un kultūru. Piedalās Izglītības sistēmas attīstības projekta darbā. Ir mācību metodisko līdzekļu autore. Aktīvi piedalās dažādu normatīvo aktu dokumentu izstrādē (mācību priekšmetu standarti, mācību programmas). Piedalās satura ekspertu komisijas darbā.

 

Gunita Grīnvalde (Ventspils vakara vidusskola)

Jau trīspadsmit gadus strādā ar čigānu bērniem, mācot viņiem dzimto valodu. Kopā ar kolēģi Daci Voldemāru izveidoja un aprobēja Bilžu ābeci, pēc kuras bērni skolā mācās jau trīs gadus. Skolotāja strādā arī ar pieaugušajiem čigānu analfabētiem, lai tie sākot ar 2004. gadu varētu sākt mācības 6. klasē.

 

Daiva Isakiene (Rīgas Lietuviešu vidusskola)

Strādā lietuviešu skolā jau deviņus gadus. Ir klases audzinātāja izlaiduma klasei (Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šis ir pirmais izlaidums Rīgas Lietuviešu vidusskolā.) Aktīvi iesaistās skolas sabiedriskajā un kultūras dzīvē (ir direktora vietniece).

 

Anna Ivane (Rīgas Baltkrievu pamatskola)

Skolā strādā kopš skolas dibināšanas. Sāka darbu skolā kā baltkrievu valodas skolotāja-patriote. Skolotāja ir skolas direktore, bet turpina mācīt skolēniem dzimto valodu. Skolas audzēkņu rezultāti liecina par skolotājas panākumiem. Skolēni uzrāda labus rezultātus ne tikai valodā, bet, piem., arī matemātikā (1. un 2. vieta rajonā), ģeogrāfijā (1. vieta republikā).

 

Inga Kadile (Gulbenes ģimnāzija)

Viena no jaunajām radošākajām latviešu valodas skolotājām Latvijā, kura ne tikai kvalitatīvi vada mācību procesu, bet vienmēr ir iesaistījusi skolēnus aktīvās ārpusstundas darbībās, kas saistītas ar latviešu kultūru, darbojās kā dažādu ideju iniciators un aicina līdzi darboties sava rajona skolotājus. Gulbenes rajona skolotāji, bija pirmie, kuri uzsāka centralizēti labot 9. klases eksāmenu latviešu valodā un literatūrā , un Inga kā rajona apvienības vadītāja veiksmīgi turpina iesākto

 

Velga Kalēja (Limbažu 1. vidusskola)

Skolotāja, kura ilgstoši organizē gan skolā, gan rajonā daudzveidīgus projektus, kas saistīti ar latviešu valodu un literatūru. Viņas skolēni gūs augstus rezultātus olimpiādēs, skolēnu zinātniskajos lasījumos, papildus darbojas kā režisore, vada jauno literātu žurnālu.

 

Natālija Koviļina (Daugavpils krievu vidusskola – licejs)

Par skolotājas darbu liecina viņas skolēnu augstie sasniegumi valsts un starptautiskajās krievu valodas olimpiādēs. Pieredzi labprāt popularizē saviem kolēģiem, aktīvi darbojās Latvijas krievu valodas un literatūras skolotāju asociācijas rīkotajos pasākumos. Piedalās mācību satura ekspertu komisijās un krievu un literatūras konsultatīvās padomes darbā.

 

Germans Levins ( Rīgas Š. Dubanova Ebreju skola)

Š. Dubnova vārdā nosauktā Rīgas Ebreju vidusskolā strādā no tās dibināšanas laika (01.09.1989.) un jau 13 gadus māca ivritu un ebreju vēsturi. Ivrita valodu ir apguvis dažādos kursos un semināros (1991. gadā – Viļņā, 1992. gadā – Sankt-Pēterburgā, 1995. gadā – Maskavā). Skolotājs ir vairāku iespiestu darbu autors par nacionālā cikla priekšmetu mācību programmas koncepciju. Darbi ir publicēti Sankt-Pēterburgas laikrakstā “Jaunā Ebreju skola” un starptautiskas konferences darbos “Ebreji mierīgā pasaulē”,. Skolotājs ir “Ebreju tradīcijas un vēstures standarti” autors. Strādā apzinīgi un centīgi. Skolas skolotāju un skolēnu kolektīvā ieguvis lielu autoritāti.

 

Natālija Mitrofanova (Rīgas 61. vidusskola)

Radoši strādā klasē, audzinot interesi par dzimto valodu, literatūru un kultūru. Piedalās satura ekspertu komisijās un krievu literatūras konsultatīvā padomes darbā, jaunā pamatskolas un vidusskolas literatūras standarta un programmu izstrādē un aprobācijā.

 

Antra Rudzīte (Staiceles pamatskola) Latviešu valodas un literatūras skolotāja, kura ar degsmi strādā mazā pamatskolā un prot panākt, ka ikviens skolēns apzināti apgūst latviešu valodu un literatūru. Kā skolas režisore katru gadu aktīvi iesaista gandrīz visus skolas skolēnus kādas izrādes veidošanā, kas mazpilsētā ir unikāls notikums. Ir mācību metodisko līdzekļu autore, piedalās valsts pārbaudes darbu veidošanā.

 

Dace Simsone (Āgenskalna valsts ģimnāzija)

Par skolotājas darbu liecina viņas skolēnu augstie sasniegumi valsts olimpiādēs. Viņa ar lielu atdevi, ieinteresētību un atbildību rūpējas par katra skolēna izaugsmi latviešu valodā un literatūrā.

 

Anna Stepanova (Rīgas Ukraiņu vidusskola)

Rīgas Ukraiņu vidusskolā strādā kopš 1993. gada. Skolotājai ir augstākā pedagoģiskā izglītība un maģistra grāds filoloģijā. Skolotāja ir zinoša speciāliste un pedagoģe, kurai rūp ukraiņu kultūra un tautiskas izglītības iespējas ārpus Ukrainas. Skolotāju kolektīvā ir autoritāte. Skolotāja skolā vada Ukrainistikas katedru. Viņas vadībā ir izstrādāts ukraiņu valodas un literatūras standarts un mācību programmas. Skolotāja sadarbojas ar Tarasa Ševčenko Kijevas Valsts universitāti. Ukrainas Izglītības ministrija ir piešķīrusi Annai Stepanovai Ukrainas Izglītības darba teicamnieka nosaukumu.

 

Natālija Studņeva (Rīgas Rīnūžu vidusskola)

Skolotāja rūpējas par savu profesionālo izauksmi, pilnveido arī kolēģu profesionalitāti. Vienmēr ir atsaucīga dažādu projektu īstenošanā. Spēj ieinteresēt skolēnus dzimtās valodas un literatūras apguvē, izmantojot jaunākās metodes. Viņas skolēni gūst augstus rezultātus skolēnu zinātniskajos lasījumos. Radoši darbojas Izglītības satura un eksaminācijas veidotajās valsts pārbaudes darbu izstrādes grupā, izstrādājusi metodiskos materiālus dzimtās valodas mācīšanā un vērtēšanā.

 

Alda Urtāne (Kuldīgas centra vidusskola)

Ir ilggadēja Kuldīgas rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Skolotāja, rūpējoties par savu profesionālo izaugsmi, pilnveido arī kolēģu profesionalitāti. Vienmēr ir atsaucīga dažādu projektu īstenošanā, kā arī ar aizrautību iesaista skolēnus diskusijas kluba aktivitātēs.

 

Anita Vanaga (Rīgas Franču licejs)

Ir ilggadēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, mācību grāmatu un metodisko līdzekļu autore, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja. Ļoti aktīvi piedalās dažādu normatīvo dokumentu izstrādē (mācību priekšmetu standarti, mācību programmas), iesaistot skolas un rajona skolotājus. Viņas skolēni ik gadu iegūst pirmās vietas valsts olimpiādēs un skolēnu zinātniskajos lasījumos.

 

Lilita Zēberga (Talsu 2. vidusskola)

Ir ilggadēja Talsu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, kura izglītojas pati un to palīdz darīt arī saviem kolēģiem, organizējot dažādus kursus, ekskursijas pa visu Latviju, Eiropu. Kopā ar kolēģiem izstrādājusi dažādus mācību materiālus, pārbaudes darbus, vada skolēnu literāro žurnālu.

 

 

15:05 Valsts prezidentes tikšanās ar Igaunijas premjerministru Juhanu Partu (Juhan Parts) (Rīgas pils, Ģerboņu zāle)

 

19:00 Kalpaka piemiņas balles apmeklējums (Rīgas Latviešu biedrības nams)

Saistītas tēmas

Vaira Vīķe-Freiberga